SIEVIETES STATUSS ISLM UN JDU-KRISTIEU TRADCIJ.

MTS UN REALITTE
D r . er i fs A b del A z m s

Tulkojusi Ftima.

1. Ievads
Pirms pieciem gadiem avzes Toronto Star 1990. gada 3. jlija numur es izlasju Gvenas Daieres
(Gwynne Dyer) rakstu Islms nav vieng reliija, kas balstta patriarhls doktrns. Taj bija aprakstta
kdas Monrel notikuas konferences par sievietm un varu dalbnieu saniknot reakcija uz slavens
iptieu feministes Dr. Navalas Sdavi (Nawal Saadawi) runu. Vias politiski nekorekto apgalvojumu
vid bija di: sievieti visvairk ierobeojos normas mekljamas vispirms jdaism vai Vecaj Derb,
tad kristietb un beidzot Kurn, visas reliijas ir patriarhlas, jo to saknes mekljamas patriarhls
sabiedrbs un sievietes aizplvuroana nav viengi Islmam raksturga prakse, bet gan sens kultras
mantojums, kura analoija atrodama ar cits monoteisks reliijs. Dalbnieces nevarja miergi
nosdt, dzirdot, ka viu reliijas tiek pieldzintas Islmam, un Dr. Sdavi sama milzum daudz kritikas.
Dr. Sdavi komentri ir nepieemami. Viai trkst izpratnes par citu cilvku ticbm, pazioja Bernise
Dubusa no Pasaules Mu kustbas. Es iebilstu, teica Alise alvi no Izralas Sievieu organizcijas,
jdaism nav plvura koncepta. Rakst ie saniknotie protesti tika izskaidroti ar Rietumos vrojamo
tendenci vainot Islmu par normm, kuras tikpat liel mr ir ar pau Rietumu kultras mantojums.
Kristieu un jdu feministes negrasjs miergi klausties diskusiju, kur vias iekautas taj pa
kategorij k aunie muslimi, secinja Gvena Daiere.
Mani neprsteidza konferences dalbnieu negatvais viedoklis par Islmu, jo pai, ja runa bija par
attieksmi pret sievietm. Rietumos Islms tiek uzskatts par vistipiskko sievietes pakauanas simbolu.
Lai ilustrtu, cik stipra ir prliecba, pietiek piemint, ka Voltra dzimtenes Francijas izgltbas ministrs
nesen izdevis noteikumus, saska ar kuriem visas muslimu meitenes, kas valk hidbu, jizsldz no
Francijas skolm.[1] Muslimu skolniecei, kas ns hidbu, tiek liegtas tiesbas uz izgltbu, kamr pret
katou skolnieku ar krustu kakl vai ebreju ar kipu galv nav nekdu iebildumu. Skats ar franu
policistiem, kas neauj muslimu vidusskolniecm ar hidbiem ieiet skol, ir neaizmirstams. T atgdina
kdu citu tikpat pazemojou ainu, kur Alabamas gubernators Dords Veliss 1962. gad stv pie skolas
vrtiem un cenas neielaist skol melndainos skolnus, lai nepieautu rasu segregcijas izbeiganu
Alabamas skols. Tomr ir kda btiska atirba starp iem diviem skatiem. Melndaino skolnu pus
bija daudzi cilvki gan ASV, gan citur pasaul; galu gal ASV prezidents Kenedijs uzdeva ASV Nacionlajai
gvardei atbrvot melndainajiem skolniem ceu uz skolu. Turpret muslimu meitenm neviens
nepaldzja; maz bija cilvku, kuri juta vim ldzi - gan Francij, gan rpus ts. ldzjtbas trkuma
iemesls ir msdienu pasaul tik plai izplattie aizspriedumi un bailes no jebk, kas saistts ar Islmu.

Monrelas konferences sakarb man nedeva mieru viens jautjums: vai Sdavi un vias kritiu
apgalvojumi patiem balsts uz reliem faktiem? Citiem vrdiem sakot, vai sievietes statuss jdaism,
kristietb un Islm ir viends? Vai o reliiju priekstati kaut k atiras? Vai jdaisms un kristietba
sievietei piedv labku izturanos nek Islms? K sti ir patiesb?
Nav viegli meklt un atrast atbildes uz iem saretajiem jautjumiem. Pirms grtbas rada tas, ka
jbt pilngi objektvam vai vismaz jdara viss iespjamais, lai tds btu. Tas ir tas, ko mums mca
Islms. Kurns norda muslimiem teikt patiesbu pat tad, ja viu pau tuviniekiem tas nav patkami:
Lai kad js runtu, runjiet taisni, pat ja runa ir par tuvu radinieku, (6:152)
Js, kas noticja! Esiet stvoie uz taisnguma, liecinieki Dievam, pat ja pret sevm paiem, vai
veckiem un radiniekiem. Btu vi bagts vai nabags, Dievs ir tuvks val (aizstvis, draugs, aizbildnis)
viiem abiem, tpc nesekojiet iegribm, lai js nenovirztos no taisnguma, un ja js novirzsieties
(liecinot), vai atteiksieties (liecint), tad, patiesi, Dievs ir przinis par visu to, ko js dart. (4:135)
Problmas rada ar tas, cik rkrtgi plas ir apskatmais jautjums. iemesla d pdjos gados,
mekldams atbildes, daudzas stundas esmu pavadjis, lasot Bbeli, Reliiju enciklopdiju un Jdaistikas
enciklopdiju [Encyclopaedia Judaica]. Tpat ar izlasju vairkas citas zintnieku, attiecgo reliiju
apolotu un kritiu sarakstts grmatas par sievietes statusu dads reliijs. Turpmks nodaas
atklj necil ptjuma svargkos secinjumus. Es, protams, neapgalvoju, ka esmu bijis absolti
objektvs, jo absolta objektivitte stv pri manm ierobeotajm iespjm. Viss, ko es varu teikt strdjot pie ptjuma, centos tuvoties Kurna taisnbas sacanas [[speaking justly]] idelam.
Vl ievad gribu uzsvrt, ka mana ptjuma mris nav nomelnot kristietbu vai jdaismu. Ms,
muslimi, tau ticam abu o reliiju Dieviajai izcelsmei. Neviens nevar vienlaicgi bt muslims un noliegt
Mozu un Jzu k dienus Dieva pravieus. Es vlos viengi aizstvt Islmu un dot savu ieguldjumu Dieva
pdj paties vstjuma izplatan, kas Rietumiem nepiecieams jau sen. Tpat jnorda, ka es mu
vr viengi doktrnas, mcbas, kas ir minto reliiju pamat. Es ptju sievietes statusu o trs reliiju
skotnjos avotos, nevis reliiju sekotju miljonu praksi msdienu pasaul. Tpc ar vairums cittu
emti no Kurna, hadsiem, Bbeles, Talmda un ietekmgko bazncas tvu darbiem, kuru viedokiem
bijusi nozmga ietekme uz kristietbas noformanos. du pieeju izraudzjos, jo minjumi izprast kdu
reliiju, tikai vrojot dau tai formli piedergo uzvedbu un nostju, noved pie maldiem un nepareiziem
secinjumiem. Daudzi cilvki jauc reliiju ar kultru, citi nemaz nezina, kas rakstts viu svtajs
grmats, vl citiem tas vispr nerp.
2. Ievas vaina?

Visas trs reliijas ir vienisprtis par to, ka gan sievietes, gan vrieus ir radjis Dievs, Visuma Radtjs.
Tomr domstarpbas skas jau tda pc pirm vriea dama un pirms sievietes Ievas radanas. Jdukristieu viedoklis detalizti atspoguots 1. Mozus grmat 2:4-3:24. Dievs aizliedza abiem cilvkiem st
laba un auna atzanas koka augus, bet ska pavedinja Ievu st no t, Ieva savukrt pavedinja
damu st kop ar viu. Kad Dievs prmeta damam izdarto, dams visu vainu novla uz Ievu: Sieva,
ko Tu man devi, lai via btu ar mani, t man deva no t koka, un es du. Tad nu Dievs sacja Ievai:
Vairodams es vairou tavus grtumus un tavas noptas, kad tu ksi mte. Sps tev bs brnus
dzemdt, un tava iegriba bs pc tava vra, bet viam bs valdt pr tevi. damam Vi teica: Tpc,
ka tu esi klausjis savas sievas balsij un esi dis no koka (..) lai zeme ir noldta tevis d; tev, grti
strdjot, bs maizi st visu tavu mu.
Islma skatjums uz radanu Kurn atrodams vairks viets, piemram:
"Ak, dam! Mti tu un tava sieva Paradz, un diet abi no kurienes vlaties, un netuvojaties im
kokam, (citdi) js ksiet abi no netaisngiem". Tad Stans ieukstja viiem abiem, lai atkltu viiem to
no viu ermeiem, kas bija slpts no viiem, un teica: "Jsu abu Kungs aizliedza jums o koku, tikai lai
js nektu par diviem eeiem, vai nektu vieni no nemirstgiem (jeb mgajiem)". Un vi (Stans)
apzvrja viiem abiem, ka vi ir viens no labiem padomniekiem viiem abiem. T ar krpanu vi
vius aizveda krian. Un kad vii abi nogaroja no koka, viiem atkljs viu abu ermei, un vii ska
piesegties ar Paradzes lapm. Viu abu Kungs pasauca vius: "Vai es neaizliedzu jums abiem to koku, un
vai neteicu jums abiem, ka Stans ir atklts (skaidrs) ienaidnieks jums abiem?". Vii abi teica: "Msu
Kungs! Ms bijm netaisngi pret sevm paiem, un ja Tu nepiedosi mums un nelosi ms, ms, patiesi,
bsim starp zaudtjiem."" (7:19-23).
Uzmangi saldzinot os divus radanas izklstus, atkljas vairkas btiskas atirbas. Kurns atirb
no Bbeles damu un Ievu par izdarto vaino viend mr. Nekur Kurn nav atrodams kaut mjiens, ka
Ieva btu pavedinjusi damu st no koka un pat ne, ka via btu dusi pirm. Kurn Ieva nav
krdintja vai pavedintja, vai krpniece. Pie tam Ieva nav vainojama par dzemdbu spm; saska ar
Kurnu Dievs nevienu nesoda par citu pieautajm kdm. dams un Ieva grkoja, ldza Dievam
piedoanu, un Vi tiem abiem piedeva.
3. Ievas mantojums
Ievas k krdintjas tls Bbel atstjis rkrtgi negatvu iespaidu uz sievietm jdu-kristieu
tradcij. Tika uzskatts, ka visas sievietes no savas mtes, Bbeles Ievas, mantojuas gan vias vainu,
gan viltu. Ldz ar to vias visas bija neuzticamas, morli zemkas un aunas. Mnereizes, grtniecba,
dzemdbas bija taisngs sods par noldt sievieu dzimuma mgo vainu. Lai aptvertu, cik negatvu
iespaidu Bbeles Ieva atstjusi uz vias pcncjm, jpievras dau visu laiku ietekmgko kristieu un
jdu raksttajam. Sksim ar Veco Derbu un palkosimies uz fragmentu no t dvts gudrbas

literatras: Tad es atradu kaut ko, kas ir rgtks nek nve, un, proti, sievieti, kas ldzga eramam
tklam, kuras sirds ir cilpas un kuras rokas ir vaas. Tas, uz kuru Dievam ir labs prts, izglbsies no vias,
- tomr, kas grko, tiks vias sagstts.(..) Bet ko mana dvsele arvien vl mekl un ko es neesmu vl
atradis, tas ir sekojoais: starp tkstoiem es esmu atradis vismaz vienu stu un cilvciski pilnvrtgu vru,
bet tdu pat sievieti starp viiem visiem es neesmu atradis nevienu. (Salamans mctjs 7:26-28)
Citviet ebreju literatr, kas iekauta ar katou Bbel, lasm: Neviens aunums nevar ldzinties
sievietes aunumam(..) Grks sks ar sievieti un vias d mums visiem jmirst. (Sraha gudrbas
grmata 25:19,33) Ebreju rabni minja devius lstus, kas uzlikti sievietei vias grk krianas d:
Sievietei Vi uzlika devius lstus un nvi: mnereiu asinis un jaunavbas asinis; grtniecbas nastu;
brnu audzinanas nastu; vias galva ir apsegta k srojot; via caurdur savu ausi k verdzene vai
vergu meitene, kas kalpo savam saimniekam; viai netics k lieciniecei; un pc visa nve. [2]
Ldz pat msdienm ortodokslie jdu vriei savs rta lgans skand: Lai esi slavts, Dievs,
Pasaules Valdniek, par to, ka neesi mani radjis par sievieti. Turpret sievietes katru rtu pateicas Dievam,
ka Vi radjis mani saska ar Savu gribu. [3] Daudzs jdu lganu grmats atrodama vl ar da
lgana: Lai slavts Dievs par to, ka Vi nav radjis mani par neebreju. Lai slavts Dievs par to, ka Vi
nav radjis mani par sievieti. Lai slavts Dievs par to, ka Vi nav radjis mani par nezintju. [4]
Bbeles Ievai kristietb bijusi daudz lielka nozme nek jdaism. Vias grkam ir bijusi centrl
nozme vis kristieu ticb, jo saska ar kristieu priekstatu nepiecieamba pc Jzus Kristus misijas uz
Zemes sakojas tiei Ievas nepaklausb Dievam. Via grkoja un pavedinja damu sekot sev grk. T
rezultt Dievs izdzina abus no Paradzes un Zeme tika noldta viu d. Savu grku, ko Dievs viiem
nebija piedevis, vii nodeva mantojum visiem saviem pcncjiem, ldz ar to visi cilvki ir dzimui grk.
Lai sttu cilvkus no viu iedzimt grka, Dievam bija jupur Jzus, kur tiek uzskatts par Dieva
Dlu, pie krusta. Ttad Ieva ir atbildga par savu kdu, sava vra grku, visas cilvces iedzimto grku un
Dieva Dla nvi. Citiem vrdiem, viena sieviete, kura iedomjs rkoties uz savu galvu, izraisja cilvces
krianu. [5] K tad ir ar vias meitm? Ts ir grcinieces tpat k Ieva, un k pret tdm pret vim ar
jizturas. Paklausieties uz sv. Pvila bargo toni Jaunaj Derb: Sieva lai klusb mcs vis padevb;
tau mct es sievai nepieauju, nedz valdt pr vru, bet viai jturas klusb. Jo dams ir pirmais radts,
pc tam Ieva. Un dams netika pievilts, bet sieva tika pievilta un krita prkpum. (1.vsule Timotejam
2:11-14)

Sv. Tertullins ir vl skarbks nek sv. Pvils, runjot ar savm vismajm msm ticb [6]: Vai
js zint, ka katra no jums ir Ieva? Dieva spriedums pr jsu dzimumu dzvo ar ai laik; un noteikti ir
jdzvo ar vainai. Js esat Velna vrti; js esat aizliegt koka neaizskarambas lauzjas; js pirms
atstjt Dievio likumu; js prliecinjt grkot viu, to, kuram citdi uzbrukt Velnam nepietika drosmes.
Js tik viegli izncinjt Dieva tlu cilvku. Jsu nopelna d pat Dieva Dlam bija jmirst.

Sv. Augustns bija uzticgs savu priekgjju mantojumam un rakstja savam draugam: Kda nozme
vai t ir sieva, vai mte tik un t via ir Ieva, krdintja, no kuras mums juzmans ikkatr sieviet
Es nespju redzt neko, ko sieviete vartu vrietim dot, ja neemam vr brnu dzemdanu.
Vairkus gadsimtus vlk Sv. Akvnas Toms joprojm uzskatja, ka sievietes ir nepilnvrtgas: Runjot
par individulo iedabu, sieviete ir nepilnga un neveiksmga, jo vriea sklas aktvais spks tiecas radt
pilngu ldzbu vriaj dzimum; sievietes raans clonis ir defekts aktvaj spk vai kds ermenisks
sagurums, vai pat kda rja ietekme.
Visbeidzot slavenais reformators Mrti Luters uzskatja, ka viengais labums, ko var dot sieviete, ir ienest pasaul tik daudz brnu, cik vien iespjams, neraugoties ne uz kdiem blakusefektiem: Nav
nozmes, ja vias nogurst vai pat nomirst. aujiet vim mirt dzemdbs, jo tas ir iemesls, kd vias
pastv.
Atkal un atkal sievietes tiek nomelnotas td, ka 1. Mozus grmat Ieva ir atainota k krdintja.
Rezumjot, jdu-kristieu konceptu par sievieti ir saindjusi prliecba par Ievas un visu vias sievieu
krtas pcncju grcgo dabu.
Ja tagad ms pievramies tam, kas Kurn teikts par sievietm, drz pamansim, ka Islma koncepts
par sievieti ir paos pamatos atirgs no jdu-kristieu tradcij vrojam. Lk, ko saka Kurns:
"Patiesi, Muslimi un muslimas, ticgie un ticgs, paklausgie un paklausgs kalpoan, taisngie un
taisngs (runs un darbos), pacietgie un pacietgs, godbijgie un godbijgs, dodoie un dodos
ziedojumus (sadaka), gavjoie un gavjos, tie un ts, kas glab savu stumu, pieminoie un
pieminos Dievu daudz, viiem Dievs sagatavoja piedoanu un dienu atalgojumu". (33:35)
"Un ticgie un ticgs ir aulij (palgi, aizstvji, draugi) vieni otriem. Vii pavla labumu un aizliedz
nosodmo (burtiski: noraidto), un izpilda sol, dod zak (lastbas nodokli), un paklausa Dievam un Via
stnim. Tie ir tie, kurus los Dievs. Patiesi, Dievs ir Varens un Gudrs." (9:71)
"Un viu Kungs atbildja viiem: "Es nezaudju nevienu darbu, kuru kds no jums veic, btu vi
vrietis vai sieviete. Js esiet vieni no otriem."".(3:195)
"Kas izdarja slikto, viam netiek atmaksts, k tikai ar ldzgo. Un kas izdarja labu, btu vi vrietis
vai sieviete, un vi ir ticgais, tie ieies Paradz, vii tiks baroti taj bez norina." (40:40)
"Kas izdarja labu, btu vi vrietis vai sieviete, un vi ir ticgais, patiesi, Ms dosim viam labu dzvi,
un atmakssim viiem viu atalgojumu par vislabko, ko vii ir darjui." (16:97)

Ir skaidrs, ka Kurna skatjums uz sievietm nekd zi nav citds k uz vrieiem. Gan vriei, gan
sievietes ir Dieva radtas btnes, kuru augstkais mris uz zemes ir pielgt savu Kungu, dart taisngus
darbus, izvairties no visa auna, un saska ar iem principiem vii ar tiks izvrtti. Kurn nekur nav
mints, ka sieviete btu velna vrti vai ka via btu krpniece pc dabas. Kurns ar nemin, ka vrietis
btu Dieva attls; gan vriei, gan sievietes ir Via radtas btnes, un tas ar viss. Saska ar Kurnu
sievietes loma uz zemes neaprobeojas ar brnu dzemdanu: viai jveic tikpat daudz labu darbu k
jebkuram vrietim. Kurns nekur nesaka, ka nekad nav eksistjusi sta un cilvciski pilnvrtga sieviete;
glui otrdi, Kurns mudina it visus ticgos - gan vrieus, gan sievietes sekot tdu idelu sievieu k
jaunavas Marijas un Faraona sievas piemram:
Dievs deva k piemru tiem kas noticja Faraona sievu, kad via teica: "Mans Kungs! uzcel man pie
Sevis mju Paradz, un glb mani no Faraona un via darba, un glb mani no netaisngas tautas!" Un
Mariju, Imrna meitu, kura saglabja savu stumu. Un Ms ieptm vi, ar Msu Garu (vai no Msu
Gara), un via apstiprinja, ka Vias Kunga vrdi ir patiesba, un ar Via grmatas, un via bija no
paklausgm (kalpoan). "(66:11-13)
4. Apkaunojos meitas?
stenb atirbas Kurna un Bbeles attieksm pret sievieu dzimumu skas jau no dzimanas bra.
Piemram, Bbel teikts, ka mtes rituls netrbas periods pc meitenes piedzimanas ir divas reizes
ilgks nek zna piedzimanas gadjum (3. Mozus 12:2-5). Katou Bbel skaidri pasacts: Meitas
piedzimana ir zaudjums. (Sraha gudrbas grmata 22:3) Pretji im briesmgajam apgalvojumam, zni
saem pau cildinjumu: Vru, kur izgltos savu dlu, apskauds via ienaidnieki. (Sraha gudrbas
grmata 30:3)
Jdu rabni pcncju radanu padarja par jdu vriea obligtu pienkumu, lai vairotu savu cilti. Tai
pa laik netika slpts, ka vrieu krtas pcncjiem tiek dota skaidra priekroka: Labi ir tiem, kam ir
dli, bet nedienas tiem, kam ir meitas, , Piedzimstot znam, visi priecjas piedzimstot meitenei, visi ir
noskumui, un: Kad pasaul nk zns, pasaul ienk miers Kad pasaul nk meitene, neienk nekas.
[7]
Meita tiek uzskatta par mokou nastu, potencilu sava tva apkaunojuma cloni: Tava meita ir
strgalvga? Vro viu modri, ka via nepadara tevi par apsmieklu tavu ienaidnieku acs, ka pilstnieki
nebaumo par tevi, ka tu nenoksti apruntju muts, ka via neliek tevi kaun. (Sraha gudrbas
grmata 42:11)
Strgalvgu meitu turi zem stingriem groiem, citdi t aunprtgi izmantos katru iecietbu. Vro
stingri vias bezkaungs acis un neesi prsteigts, ja via tevi liek negod. (Sraha gudrbas grmata
26:10-11)

 pati ideja par meitm k apkaunojuma cloni mudinja pagniskos arbus pirms Islma atnkanas
stenot jaundzimuo meiteu infanticdu. Kurns stingri nosodja o ausmgo parau: When news is
brought to one of them of the birth of a female child, his face darkens and he is filled with inward grief.
With shame does he hide himself from his people because of the bad news he has had! Shall he retain
her on contempt or bury her in the dust? Ah! what an evil they decide on? (16:59)
Ir jpiemin, ka is aunais noziegums Arbij tika izndts viengi pateicoties Kurna bargas kritikas
pilno vrdu spkam, ar kuriem tas nosodja o praksi (16:59, 43:17, 81:8-9). Turklt Kurns nenorda uz
kdu atirbu starp zniem un meitenm. Pretji Bbelei, Kurn meitenes dzimana tiek skatta k
dvana un svtba no Dieva tikpat liel mr k zna dzimana. Meitenes dzimana Kurn pat minta
k pirm: To Allah belongs the dominion of the heavens and the earth. He creates what He wills. He
bestows female children to whomever He wills and bestows male children to whomever He wills. (42:49)
Lai izdzstu jebkdas infanticda pdas topoaj muslimu sabiedrb, pravietis Muhammads apsolja
lielu atalgojumu tiem, kuri svtti ar meitm, ja vii ts audzins ar laipnbu: He who is involved in
bringing up daughters, and accords benevolent treatment towards them, they will be protection for him
against Hell-Fire. (Bukhari and Muslim) Whoever maintains two girls till they attain maturity, he and I
will come on the Resurrection Day like this; and he joined his fingers. (Muslim)
5. Sievieu izgltba
Atirbas Bbeles un Kurna attieksm pret sievietm sniedzas daudz tlk par attieksmi pret tikko
dzimuu meitenti. Saldzinsim attieksmi pret sievieti, kura cenas apgt savu reliiju. Jdaisma kodols ir
Tora Likums. Tomr saska ar Talmdu sievietes ir atbrvotas no Toras studanas. Dai jdu rabni
stingri deklarja: Labk lai uguns izncina Toras vrdus, nek tie tiek doti sievietm, un: Mct savai
meitai Toru ir tas pats, it k mctu viai netrbu. [8]
Jaunaj Derb paust sv. Pvila attieksme nav saprtgka: Sievas lai draudzes sapulcs cie klusu,
k tas parasts viss ticgo draudzs; jo tm nav atauts runt, bet jbt paklausgm, k ar bauslba
nosaka. Bet, ja ts grib ko zint, lai prasa mjs saviem vriem; jo sievai ir par kaunu runt draudzes
sapulc. (1. vstule korintieiem 14:34-35)
K gan sieviete var mcties, ja viai nav atauts runt? K viai iespjams intelektuli attstties, ja
viai jbt pilngi pakautai? K via var paplaint savu redzesloku, ja vias viengais informcijas avots
ir vrs mjs?
Tagad, lai btu godgi, mums jvaic, vai Kurna attieksme ir kaut kd veid atirga. Viens ss
Kurna ststs kodolgi rezum t pozciju. Khaula bija muslima, kuras vrs Auss dusmu karstum izteica:
Tu man esi k mana mte. o teikumu pagniskie arbi uzskatja par irans zmi, kas atbrvo vru no

jebkdiem laulbas pienkumiem, bet nedeva sievietei atauju atstt vra mju, lai apprectos ar citu
vrieti. Dzirdjusi os vrdus no sava vra, Khaula bija nonkusi nolojam situcij. Via nekavjoties
devs pie Islma praviea, lai lgtu pc aizstvbas. Pravietis uzskatja, ka viai vajadztu bt pacietgai,
jo izskatjs, ka citas izejas nav. Khaula turpinja diskutt ar pravieti, cenzdams glbt savu atlikto
laulbu. Drzum iejaucs Kurna atklsme, un Khaulas lgums tika pieemts. Dieviais spriedums atcla
netaisngo parau. Veselas Kurna nodaas (58. sras) nosaukums Al-mudadila jeb Sieviete, kura
strdas tika dots sakar ar o gadjumu: Allah has heard and accepted the statement of the woman who
pleads with you (the Prophet) concerning her husband and carries her complaint to Allah, and Allah hears
the arguments between both of you for Allah hears and sees all things.(58:1)
Kurna skatjum sievietei ir tiesbas diskutt pat ar pau Islma pravieti; nevienam nav tiesbu
pavlt viai klust. Viai nav juzskata savs vrs par viengo informcijas avotu jautjumos par likumu
un reliiju.
6. Netrs, nests sievietes?
Jdu likumi un noteikumi jautjum par sievieti, kurai ir menstrucijas, ir oti ierobeojoi. Vec Derba
sievieti ai laik uzskata par netru un nestu, turklt nestba var infict ar citus. Ikviens un
jebkas, kam via pieskaras, kst netrs uz veselu dienu: Bet ja kdai sievai asins sri pil no vias
miesas, tad lai via top atirta septias dienas, un, kas viu aizskar, top neists ldz vakaram. Un
ikviens priekmets, uz kura tda sieviete ir guljusi, kamr via ir atirta, ir kuvis nests, tpat ar viss,
uz ko t ir sdjusi, ir kuvis nests. Un ikviens, kas pieskaras vias guas vietai, tas lai mazg savas
drbes un pats mazgjas den, un viam bs bt nestam ldz vakaram. Un ikviens, kas aizskris kdu
priekmetu, uz kuru via ir sdjusi, tas lai mazg savas drbes un lai pats mazgjas den, un tam bs
bt nestam ldz vakaram. Un ja kds trauks btu bijis vai uz vias guas vietas, vai ar uz priekmeta,
uz kura t sdjusi, tad, tdam pieskaroties, cilvks top nests ldz vakaram. (3. Mozus 15: 19-23)
Savas aptraipos dabas d sievieti, kurai bija menstrucijas, dakrt izraidja, lai novrst jebkdu
iespjamu kontaktu ar viu. Viu aizstja uz specilu namu, ko sauca par netrbas namu, kur viai bija
jpavada viss savs netrbas periods. [9] Talmd sievieti, kurai ir menstrucijas, uzskata par nelaimi
nesou pat tad, ja notiek izvairans no fiziska kontakta: Msu rabni mcja: (..) ja sieviete, kurai ir
menstrucijas, paiet garm diviem vrieiem savu mnereiu skum, via ar to nogalins vienu no
viiem, bet, ja mnereiu beigs, - via izraiss nesaskaas starp viiem. (Talmds bPes. 111a)
Turklt vram, kura sievai ir menstrucijas, bija aizliegts ieiet sinagog, ja via bija viu padarjusi
nestu pat tikai ar putekiem zem savm kjm. Priesteris, kura sievai, meitai vai mtei bija
menstrucijas, nedrkstja sinagog skandt priestera svtbas lganu. [10] Td nav nekds
prsteigums, ja daudzas jdu sievietes menstrucijas joprojm dv par lstu. [11]

Islm nav uzskata, ka sievietei, kurai ir menstrucijas, btu kda inficjoa nestba. Via nav
nedz nepieskarama, nedz noldta. Via dzvo savu parasto dzvi ar tikai vienu ierobeojumu:
menstruciju period prectam prim nav atauts stties seksuls attiecbs. Jebkda cita veida fizisks
kontakts starp viiem ir atauts. Sieviete, kurai ir menstrucijas, tiek atbrvota no daiem rituliem k,
piemram, ikdienas lganm un gavanas.
7. Liecbas sniegana
Vl viens jautjums, kur pastv domstarpbas starp Kurnu un Bbeli, ir jautjums par sievietes
liecbu. T ir taisnba, ka Kurns norda ticgajiem, krtojot finansilus darjumus, pieaicint par
lieciniekiem vai nu divus vrieus, vai vienu vrieti un divas sievietes (2:282). Tomr tpat taisnba ir ar
tas, ka citos gadjumos Kurns sievietes liecbu akcept k vienldzgu vriea liecbai. stenb sievietes
liecba var pat anult vriea liecbu. Ja vrietis savu sievu apsdz neuzticb, Kurns pieprasa, lai vi
svingi zvr piecas reizes, lai apliecintu sievas vainu. Ja sieva savu prkpumu noliedz un ar zvr piecas
reizes, via netiek atzta par vaingu, un jebkur gadjum laulba tiek irta. (24:6-11)
Savukrt agrnaj jdu sabiedrb sievietei nebija atauts sniegt liecbu. [12] Sievietes nespju sniegt
liecbu rabni uzskaitja k vienu no deviiem lstiem, kas uzlikti vism sievietm grk krianas d (skat.
nodau Ievas mantojums). Msdienu Izral sievietm nav atauts liecint Rabnu ties. [13] Attaisnojot
o noteikumu, rabni cit 1. Mozus grmatu 18:9-16, kur mints, ka Sra, brahma sieva, ir melojusi.
Rabni izmantoja o epizodi k apliecinjumu tam, ka sievietes nav dergas liecbas snieganai. Vajadztu
emt vr, ka 1. Mozus grmat 18:9-16 iekautais ststs vairk nek vienu reizi ir mints Kurn, bet
bez mazk mjiena, ka Sra btu melojusi (11:69-74; 51:24-30). Kristgajos Rietumos gan bazncas, gan
civilais likums ldz pat devipadsmit gadsimta beigm liedza sievietm tiesbas liecint. [14]
Ja vrietis apsdz savu sievu neuzticb, tad, saska ar Bbeli, vias liecba netiek emta vr, t
viet vi tiek pakauta smagam prbaudjumam saretam un pazemojoam ritulam, kuram, k tika
pieemts, vajadzja pierdt vias vainu vai nevaingumu (4. Mozus 5:11-31). Ja aj prbaudjum tiek
atrasts, ka sieva ir vainga, via tiek notiesta uz nvi, bet, ja atkljas, ka via ir nevainga, vias vrs
tomr netiek vainots aunprtb.
Turklt, ja pc kzm vrs sievu apsdzja par to, ka via nav bijusi jaunava, vias paas liecbai
nebija nekdas nozmes. Sievas tvam un mtei pilstas vecko priek bija jpierda savas meitas
stba. Ja vii to nespja, meitu nomtja ar akmeiem vias tva mjas slieka priek; ja vecki
varja pierdt savas meitas nevainbu, vram bija tikai jsamaks sods simt sudraba ekei, un vi
nedrkstja irties no savas sievas visu savu mu: Kad vrs em sievu un dzvo ar to, bet pc neieredz
un tad tai ce neslavu un par to izpau aunas valodas, sacdams: Es gan o sievu esmu mis un tai ar
esmu tuvojies, bet es to neatradu jaunavgu, tad s jauns sievas tvam un mtei bs viu emt ldz ar
pierdjumiem, ka via bijusi nevainga, un ie pierdjumi jrda pilstas vecajiem pie vrtiem; un tad lai

jauns sievas tvs saka vecajiem: Es savu meitu iedevu im vram par sievu, bet viam t apnikusi, un,
redzi, vi ir tai clis neslavu, teikdams: Es pie tavas meitas neatradu jaunavbas pazmes.- Bet e nu ir
pierdjumi, ka mana meita ir bijusi jaunavga! Tad lai vii izklj ts drbes pilstas vecaju priek. Tad
pilstas vecajiem o vru bs emt un viu prmct. Un tie lai piesprie viam naudas sodu simts
sudraba ekeus, un vii lai dod o naudu jauns sievas tvam, tpc, ka tas par stu Izrala meitu bija
clis kauna pilnas valodas, un via lai paliek tam par sievu; tas viu nedrkst atlaist visu savu ma dienu.
Bet ja valodas ir bijuas patiesas un via tomr nav atrasta sta jaunava, tad lai tie izved jauno sievu
pie vias tva nama durvm, un lai viu nomt ar akmeiem ts pilstas vriei, ka mirst, tpc, ka via
ir tdu kauna darbu pastrdjusi Izral, netiklbu piekopdama sava tva nam. T tev bs izndt
aunumu no sava vidus! (5. Mozus 22:13-21)
8. Laulbas prkpana
Visas reliijas laulbas prkpanu uzskata par grku. Bbele nosaka nves sodu gan laulbas
prkpjam, gan prkpjai (3. Mozus 20:10). Ar Islm vienldz tika sodts gan laulbas prkpjs, gan
prkpja (24:2). Tomr Kurna sniegt laulbas prkpanas defincija stipri atiras no Bbeles
defincijas. Saska ar Kurnu, laulbas prkpana ir precta vriea vai prectas sievietes iesaistans
rpuslaulbas sakar. Turpret Bbeles skatjum laulbas prkpana ir tikai prectas sievietes
iesaistans rpuslaulbas sakar (3. Mozus 20:10; 5. Mozus 22:22; Salamana pamcbas 6:20-7:27).
Un ja kds vrs tiek atrasts, kas gu pie cita vra sievas, tad tiem abiem bs mirt, ir vram, kas pie ts
sievas guljis, ir tai sievai. T tev bs izndt aunumu no Izrala vidus! (5. Mozus 22:22)
Un kad kds vrs laulbu prkpj ar prectu sievu un kad vi laulbu prkpj ar sava tuvk sievu, tie
ir jnodod nvei, un viiem ir mirtin jmirst ir pavedjam, ir pavestajai. (3. Mozus 20:10)
Saska ar Bbeles definciju, ja prects vrs gu ar neprectu sievieti, tas vispr netiek uzskatts par
noziegumu; prects vrs, kam ir rpuslaulbas sakars ar neprectu sievieti nav laulbas prkpjs, un
sieviete nav laulbas prkpja. Viengi tad, ja vrietis, prects vai neprects, gu ar prectu sievieti, t
tiek uzskatta par laulbas prkpanu; ai gadjum vrietis, pat ja vi nav prects, ir laulbas prkpjs,
un sieviete ir laulbas prkpja. si sakot, laulbas prkpana ir jebkur nelikumgs sakars, kur iesaistta
precta sieviete. Precta vriea iesaistans rpuslaulbas sakar pati par sevi Bbel par noziegumu
uzskatta

netiek.

Klab

ds

morles

dubultstandarts?

Saska

ar

Jdaistikas

enciklopdiju

[Encyclopaedia Judaica], sieva tika uzskatta par sava vra paumu, ldz ar to laulbas prkpana
aizskra vra sevis tiesbas uz sievu, kamr sievai k vra paumam du tiesbu nebija. [15] Tas ir, ja
vrietis stjas sakaros ar prectu sievieti, vi aizskar cita vriea paumu un td viu jsoda.
Ldz pat msu dienm Izral, ja prects vrietis iesaists rpuslaulbas sakar ar neprectu sievieti,
via brni no s sievietes tik uzskatti par likumgiem, bet, ja precta sieviete stjas rpuslaulbas sakar

ar citu vrieti, prectu vai neprectu, vias brni no vriea ir ne tikai nelikumgi, bet tiek uzskatti par
bastardiem un viiem ir aizliegts precties ar citiem jdiem, izemot jaunpievrstos un citus bastardus.
o aizliegumu mantoja ar brna pcncji vl 10 paaudzes, kad, iespjams, laulbas prkpanas negoda
iespaids mazinjs. [16]
Turpret Kurn nekur nav nordts, ka sieva btu sava vra paums. Kurns dairungi apraksta
attiecbas starp laultajiem, sakot: And among His signs is that He created for you mates from among
yourselves, that you may dwell in tranquility with them and He has put love and mercy between your
hearts: verily in that are signs for those who reflect. (30:21)
Te redzams Kurn paustais laulbas koncepts: mlestba, ldzjtba un miers, nevis paumtiesbas un
dubultstandarti.
9. Soljumi
Saska ar Bbeli, vrietim jizpilda jebkur soljums, ko vi devis Dievam; vi nedrkst lauzt savu
vrdu. Turpretim sievietes soljums nav viai neizbgami saistos: is soljums japstiprina vias tvam,
ja via dzvo t mj, vai ar vias vram, ja via ir precta. Ja tvs vai vrs neatbalsta savas meitas vai
sievas soljumus, visas vias apemans kst nenozmgas un tukas: Bet ja vias tvs to aizliedz tan
pa dien, kad vi to dzird, tad nevienam no vias soljumiem vai aizliegumiem, ko t savai dvselei
uzlikusi, nav jstjas spk (..) Ikvienu pau soljumu un ikkatru soljumu, ko vien via zvrdama sev
aizliegusi paapvaldans nolk, vias vrs var pieaut vai ar atcelt. (4. Mozus 30:2-15)
Kd gan sievietes dotais vrds viai nav saistos pats par sevi? Atbilde ir vienkra: td, ka ldz
kzm via ir sava tva paums, bet pc kzm sava vra paums. Tva vara pr savu meitu bija tik
neierobeota, ka, ja vi to vltos, vi meitu vartu pat prdot. Rabnu sacerjumos nordts: Vrietim
ir atauts prdot savu meitu, bet sievietei tas nav atauts; vrietis drkst saderint savu meitu, bet sieviete
to nedrkst. [17] Rabnu literatr ar mints, ka precbas simboliz tva varas nodoanu vram: (..)
precbas, padarot sievieti par vra neaizskaramu paumu (..) K redzams, sieviete tiek uzskatta par kda
cita paumu un nevar dot nekdus soljumus, ko neapstiprina vias panieks.
Ir vrts piebilst, ka m Bbeles nordm par sievietes soljumiem ir bijuas negatvas atskaas jdukristieu tradcij ldz pat divdesmit gadsimta skumam. Prectai sievietei Rietumu pasaul nebija
juridiska statusa, nevienai vias rcbai nebija juridiskas nozmes. Vias vrs varja anult jebkuru lgumu,
darjumu vai vienoanos, ko via bija noslgusi. Sievietes Rietumu pasaul, ko varam uzskatt par lielko
jdu-kristieu tradcijas mantinieci, nevarja noslgt saistou lgumu tpc, ka faktiski vias bija kda cita
paums. Gandrz divus tkstous gadu Rietumu sievietes ir cietuas o Bbeles nordjumu d. [18]

Islm katra muslima - gan vriea, gan sievietes - dotais soljums ir viam saistos. Nevienam nav
tiesbu atcelt kda cita soljumu. Ja kds - vrietis vai sieviete - dod svingu zvrestu, bet viam neizdodas
to izpildt, vaina jizprk saska ar Kurna nordjumu: He [God] will call you to account for your
deliberate oaths: for expiation, feed ten indigent persons, on a scale of the average for the food of your
families; Or clothe them; or give a slave his freedom. If that is beyond your means, fast for three days.
That is the expiation for the oaths you have sworn. But keep your oaths. (5:89)
Praviea Muhammada ldzgaitnieki - gan vriei, gan sievietes - mdza dod savus uzticbas zvrestus
paam pravietim. Sievietes glui tpat k vriei neatkargi nca pie via un deva zvrestu: O Prophet,
When believing women come to you to make a covenant with you that they will not associate in worship
anything with God, nor steal, nor fornicate, nor kill their own children, nor slander anyone, nor disobey
you in any just matter, then make a covenant with them and pray to God for the forgiveness of their
sins. Indeed God is Forgiving and most Merciful. (60:12)
Vrietis nevarja zvrt savas meitas vai sievas viet; tpat vi ar nevarja atcelt savu radinieu
dotos soljumus.
10. Sievas paums
Visas trs msu aplkojams reliijas ir stingri prliecintas par laulbas un imenes dzves
nozmgumu. Tpat ts ir vienisprtis par vra vadoo lomu imen. Tomr starp tm pastv
acmredzamas domstarpbas par s vadanas robem. Jdu-kristieu tradcij, atirb no Islma, vra
vado loma stenb sniedzas ldz pat vra paumtiesbm pr sievu.
Jdu tradcija attiecb uz vra un sievas lomm sakojas prliecb, ka sieva ir vra paums glui
tpat k via paums ir via vergs. [19] prliecba ir clonis likumos par laulbas prkpanu
vrojamajiem dubultstandartiem un ataujai vram anult sievas soljumus. Tpat ar prliecba ir
pamat tam, ka sievai ir liegta jebkda kontrole pr vias paumu un paas nopelnto. Tikldz k jdu
sieviete apprecjs, via pilngi zaudja visas tiesbas uz savu paumu un nopelnto, un s tiesbas
ieguva vias vrs. Jdu rabni apgalvoja, ka vra tiesbas uz sievas paumu ir pamatotas ar faktu, ka pati
sieva kst par vra paumu: Vai gan tas, ka kds ir ieguvis sav paum sievieti, uzreiz ar nenozm,
ka vi ir ieguvis paum ar ai sievietei piederoo? un: Ja vi ir ieguvis sievieti, vai viam nebtu
jiegst ar vias paums? [20] Ldz ar to laulbas pat bagtko sievieti btb atstja bez graa pie
dvseles. Talmds sievas finansilo stvokli apraksta di: K gan sievietei kaut kas vartu piedert, ja
viss, kas ir vias, pieder vias vram? Kas ir via, pieder viam; kas ir vias, ar tas pieder viam (..)
Viam pieder ar tas, ko via nopelnjusi vai atradusi uz ielas. Visi mjsaimniecbas priekmeti, pat maizes
drupatas uz galda pieder viam. Ja via ielgtu sav nam viesi un dotu tam st, via taj brd zagtu no
sava vra (..) (San. 71a, Git. 62a)

stenb jdu sievietes paums bija paredzts, lai piesaisttu preciniekus. Jdu imene piera savai
meitai dau no tva pauma, un daa laulbu gadjum kalpoja k prs. Tiei vajadzba pc pra
padarja meitas par tvam nevlamu nastu. Tvam bija juzaudzina sava meita un tad, gatavojoties
laulbm, jnodroina via ar lielu pru. Meitene jdu sabiedrb nozmja zaudjumus, nevis ieguvumus,
jeb, bilances valod runjot, via bija pasvs, nevis aktvs. [21] Tas ar izskaidro, kd meitas
piedzimana senaj jdu sabiedrb netika svinta (skat. nodau Apkaunojos meitas?). Prs bija kzu
dvana, ko pasniedza lgavainim uz nomas nosacjumiem. Vrs varja rkoties k pra panieks, bet
nedrkstja to prdot. Lgava zaudja jebkdu kontroli pr pru laulbas noslganas brd. Bez tam no
vias sagaidja, ka via pc kzm strds, un tad viss vias nopelntais nonca vra roks k samaksa
par vias uzturanu, kas bija vra pienkums. Savu paumu sieva varja atgt tikai divos gadjumos:
pc irans vai pc vra nves. Ja sieva nomirtu pirm, tad vrs mantotu vias paumu, bet, ja nomira
vrs, sieva atguva savu pirmslaulbu paumu, bet viai nebija tiesbu mantot kaut vai dau no paa
nelaia vra pauma. Vl jpiemetina, ka ar lgavainim bija jpasniedz kzu dvana savai lgavai, tomr
ar ai gadjum vi kuva par s dvanas sto panieku tik ilgi, kamr vien vii bija precjuies. [22]
Kristietba ldz pat nesenam laikam sekoja ai paai jdu tradcijai. Gan reliisks, gan civils
amatpersonas kristgaj Romas imprij (pc Konstantna) pieprasja laulbu lgumu par paumtiesbm
k noteikumu laulbas atzanai. imenes savm meitm deva aizvien lielkus prus, k rezultt vriei
cents apprecties agrk, bet imenes atlika savu meitu laulbas vlk, nek tas bija parasts agrk. [23]
Saska ar kanoniskajm tiesbm, sievietei bija tiesbas atgt savu pru, ja laulba tika anulta, izemot,
ja via bija prkpusi laulbu. aj gadjum via zaudja tiesbas uz pru, un tas palika vias vra roks.
[24] Gan pc kanonisk likuma, gan civillikuma prectai sievietei kristgaj Eirop un Amerik ldz pat
devipadsmit gadsimta beigm un divdesmit gadsimta skumam nebija nekdu paumtiesbu.
Piemram, angu likumdoan sievieu tiesbas tika apkopotas un izdotas1632. gad; ajs tiesbs tika
iekauts, ka tas, kas ir vra, pieder viam. Tas, kas ir sievas, pieder vram. [25] Ldz ar kzm sieviete
zaudja ne tikai savu paumu, bet ar savu individualitti. Nevienai vias rcbai nebija juridiska svara. Ja
via kaut ko prdeva vai dvinja, vrs to visu varja atcelt, jo tam nebija saistoa likumga spka.
Cilvku, kur bija nosldzis ar sievieti lgumu, uzskatja par kriminlnoziedznieku vi bija piedaljies
krpan. Bez tam sieviete nevarja sav vrd nevienu iesdzt ties, nedz ar pati varja tikt iesdzta;
ar savu vru via nevarja iesdzt. [26] Prectai sievietei likuma acs praktiski bija tds pats statuss k
nepilngadgam brnam. Sieva glui vienkri piederja savam vram un td zaudja savu paumu,
juridisko statusu un uzvrdu. [27]
Islms kop kristieu ras septt gadsimta ir devis sievietei neatkargu individualitti, kuru jdukristieu Rietumos viai liedza vl ldz oti nesenam laikam. Saska ar Islmu lgavai un vias imenei
nav nekda pienkuma pasniegt dvanu lgavainim. Meitene muslimu imen nenozm pardus. Sievietei
Islm ir pieirta tda ciea, ka viai nav vajadzbas pasniegt dvanas, lai piesaisttu iespjamo vru; tas
ir lgavainis, kam jpasniedz kzu dvana lgavai. dvana tiek uzskatta par vias paumu, un ne

lgavainim, ne lgavas imenei nav nekdu tiesbu saemt dau no ts vai kontrolt to. Das msdienu
muslimu sabiedrbs simtiem tkstoi dolru dimantos nav nemaz tik rkrtja kzu dvana. [28] Lgava
patur savu kzu dvanu ar irans gadjum; vram nav tiesbu saemt dau no sievas pauma,
izemot gadjumu, ja via pati vram labprtgi to piedv. [29] Kurns pau savu attieksmi ai jautjum
pilngi skaidri: And give the women (on marriage) their dower as a free gift; but if they, Of their own
good pleasure, remit any part of it to you, take it and enjoy it with right good cheer. (4:4)
Sievas paums un tas, ko via pati nopelna, ir pilngi vias rcb un izmantojams viengi pc vias
paas ieskatiem, kamr vias un brnu uzturana ir vra pienkums. [30] Lai cik bagta ar nebtu sieva,
viai nav obligti jpaldz vram imenes uzturan, ja vien via pati brvprtgi neizvlas to dart.
Laultie manto viens no otra. Bez tam precta sieviete Islm saglab savu neatkargo juridisko statusu
un uzvrdu. [31] Ameriku tiesnesis, runjot par muslimu sievieu tiesbm, reiz teica: Muslimu
meitene vartu precties kaut vai desmit reizes, bet vias personba paliek neskarta, to neuzsc vias
vru dads identittes. Via ir glui k planta Saules sistm pati ar savu vrdu un neatkargu
juridisko statusu. [32]
11. irans
Trs aplkojamajs reliijs atrodamas nozmgas atirbas attieksm pret iranos. Kristietba
iranos pilnb noraida; Jaun Derba neprprotami atbalsta laulbas nesaraujambu. Jzum tiek
piedvti di vrdi: Bet es jums saku: ikviens, kas no savas sievas iras, izemot nestbas gadjumu,
tas viu spie laulbu prkpt; un ja kas atirtu prec, tas prkpj laulbu. (Mateja 5:32) is
bezkompromisu idels, bez aubm, ir nerels; tas prasa tdu morls pilnbas lmeni, kdu cilvku
sabiedrbm nekad nav izdevies sasniegt. Kad pris saprot, ka viu laulba vairs nav glbjama, irans
aizliegums viiem neko nepaldzs. Piespiest neveiksmgi saprecintus prus palikt kop nav nedz
saprtgi, nedz ar tas var nest labus rezulttus. Tpc nav nekas prsteidzos, ka visa kristieu pasaule ir
bijusi spiesta ataut iranos.
Turpret jdaisms, glui otrdi, atauj iranos pat bez kda iemesla. Vec Derba vram dod tiesbas
irties no savas sievas pat tikai tpc, ka t viam nepatk: Ja kds vrs em sievu un ar to iedodas
laulb, bet tad notiktu, ka t neatrod vairs lastbu via acs, td, ka tas atradis vi kdu kauna lietu,
tad lai vi raksta tai irans grmatu un iedod to viai rok un izraida viu no sava nama. Un t lai
atstj via namu un kst citam vram par sievu. Bet ja ar is otrs vrs no ts novras un ar raksta viai
irans grmatu, iedod to viai rok un izraida no sava nama, vai ar kad otrs vrs mirst, kas bija viu
apmis par sievu, tad vias pirmais vrs, kas viu bija izraidjis, nevar griezties atpaka un to emt, lai t
ktu via sieva, pc tam kad t ir sevi padarjusi par nestu (..) (5. Mozus 24:1-4) ie panti ir
izraisjui vr emamas debates jdaisma zintnieku starp, runjot par pantos minto vrdu neatrod
vairs lastbu via acs, kauna lieta un novras nozmju interpretciju. Talmd atrodami viu
dadie viedoki: ammaja skola uzskata, ka vram nevajadztu irties no savas sievas, ja vien via nav

kuvusi viam neuzticga, bet Hillela skola apgalvo, ka vi drkst irties pat tikai tpc vien, ka via tam
pasniegusi sliktu dienu. Rabns Akiba saka, ka vrs drkst irties ar vienkri td, ka cita sieviete
viam iet skaistka par via sievu. (Gittin 90a-b)
Jaun Derba seko ammaja skolas viedoklim, bet jdu likumi Hillela skolas un rabna Akibas
viedoklim. [33] T k Hillela skolas paustais guva prsvaru, par neprtrauktu jdu likuma tradciju kuva
ataut vram irties no sievas ar bez kda iemesla. Vec Derba ne tikai dod vram tiesbas irties no
sievas, ja t neatrod vairs lastbu via acs, bet padara iranos obligtu gadjum, ja vram ir slikta
sieva: Slikta sieva nes pazemojumu, nodurtu skatienu un ievainotu sirdi. Pavirs un nespcgs ir tas vrs,
ko via sieva nespj dart laimgu. Grks sks ar sievieti, un vias d mums visiem jmirst. Neauj
caurai mucai tect, nedz sliktai sievai sact to, ko t grib teikt. Ja via tev nepakaujas, iries no ts un
sti to prom. (Sraha gudrbas grmata 25:25)
Talmd mintas vairkas sievas rcbas, kas iranos no vias padara par vra obligtu pienkumu:
Ja via da uz ielas, ja via nestgi dzra uz ielas, ja via zdja brnu uz ielas, - katr no iem
gadjumiem rabns Meirs saka, ka viai jatstj savs vrs.(Git. 89a) Saska ar Talmdu, obligti jiras
ar no neauglgas sievas (tdas, kurai desmit gadu laik nav piedzimis brns): Msu rabni mcja: ja vrs
pama sievu un dzvoja ar viu desmit gadus, bet via nedzemdja brnu, tad viam no ts jiras.
(Yeb. 64a)
Sieva pc jdu likuma irans procesu nevar uzskt, tomr via var pieprast irans tiesbas ties
gadjum, ja viai ir nopietns iemesls. Pastv tikai dai par nopietniem atzti iemesli, uz kuriem balstoties
sieva var prast iranos: ja vram ir fiziski defekti vai das slimba, ja vi nepilda laulbas pienkumus
utt. Tiesa var atbalstt sievas prasbu pc irans, bet t nevar irt laulbu to var izdart viengi vrs,
dodot savai sievai irans apliecbu (irans grmatu). Tiesa varja piespriest vram pranu ar
pletni, uzlikt viam naudas sodu vai cietumsodu vai izslgt viu no jdaisma, lai piespiestu viu dot
irans apliecbu savai sievai. Tomr, ja vrs bija pietiekami ietiepgs, vi varja atteikties atbrvot
sievu un turt viu saisttu bezgalgi ilgi. Vl aunk vi varja pamest viu, nedodot viai irans
apliecbu, tdjdi atstjot viu ne prectu, ne irtu. Td gadjum vi var prect citu sievieti vai pat
dzvot kop ar neprectu sievieti, un viiem var bt brni (pc jdu likuma, ie brni tiks uzskatti par
likumgiem). Tikmr pamest sieva nedrkst precties ar citu vrieti, jo juridiski via joprojm ir precta;
via nevar ar dzvot kop ar citu vrieti, jo td gadjum via tiks uzskatta par laulbas prkpju, vias
brni bs nelikumgi vl desmit paaudzs. Sievieti d stvokl sauc par agunah jeb saistto. [34]
Palaik ASV ir apmram 1000 ldz 1500 jdu sievieu, kuras ir agunot (daudzskaitlis no agunah), bet
Izral tdu ir pat 16000. Vri var izspiest tkstoiem dolru no savm sievm-lniecm, pirms dot tm
iranos. [35]
Islma pozcija irans jautjum ir pa vidu starp kristietbu un jdaismu. Laulba Islm ir svta
saite, kurai nevajadztu tikt sarautai citdi k vien neprvaramu iemeslu d. Priem tiek ieteikts meklt

visus iespjamos ldzekus, kad viu laulbas ir apdraudtas; pie irans vajadztu erties tikai tad, ja
citas izejas vairs nav. si sakot, Islms atzst iranos, tomr atrun no ts visos iespjamos veidos.
Vispirms aplkosim o irans atzanu. Abiem partneriem ir tiesbas prtraukt laulbu. Vram ir dotas
tiesbas uz Talaq (iranos); bez tam, atirb no jdaisma, ar sievietei ir tiesbas irt laulbu proces,
ko dv par Khula. [36] Ja vrs ir tas, kur uzsk laulbas iranu, vi nevar atgt neko no kzu
dvanm, ko vi devis savai lgavai. Kurns kategoriski aizliedz vram irans gadjum emt atpaka
savas kzu dvanas, lai cik drgas vai vrtgas s dvanas ar nebtu: But if you decide to take one wife
in place of another, even if you had given the latter a whole treasure for dower, take not the least bit of
it back; Would you take it by slander and a manifest wrong? (4:20)
Ja t ir sieva, kas izvljusies irt laulbu, via var atdot savu kzu dvanu atpaka vram; ai
gadjum atdoana ir godga kompenscija vram, kur grib palikt kop ar savu sievu, bet via izvlas to
atstt. Kurns norda muslimu vrieiem neemt atpaka savas kzu dvanas, ko tie devui sievm,
izemot gadjumu, ja pati sieva ir uzskusi iranos: It is not lawful for you (Men) to take back any of
your gifts except when both parties fear that they would be unable to keep the limits ordained by Allah.
There is no blame on either of them if she give something for her freedom. These are the limits ordained
by Allah so do not transgress them. (2:229)
Reiz pie praviea Muhammeda atnca sieviete, kas vljs irt savu laulbu; via pateica pravietim,
ka viai nevar pateikt neko sliktu par vra raksturu vai uzvedbu vias vienga problma bija, ka viai
vrs vienkri tik oti nepatika, ka via nespja vairs ilgk dzvot ar viu. Pravietis viai jautja: Vai tu esi
ar mieru atdot viam atpaka via drzu (kzu dvanu, ko vi viai bija devis)? Via teica: J. Tad
pravietis nordja vram emt atpaka savu drzu un piekrist laulbas iranai. (Bukhari).
Daos gadjumos, kad muslima gribtu saglabt savu laulbu, nopietni iemesli vartu spiest viu tomr
pieprast iranos, piemram, ja vrs ir nelgs, pametis viu bez iemesla, nepilda savus laulbas
pienkumus u.tml. ajos gadjumos Islma tiesa laulbu ir. [37]
si sakot, Islms dod muslimai daas tiesbas, kurm nav iepriekja precedenta: via var irt laulbu
caur Khula un via var iesniegt ties prasbu irt laulbu. via nevar tikt piedta pie sava nepakvg
vra. Tiei s tiesbas vilinja jdu sievietes, kas dzvoja agrnajs Islma sabiedrbs kristieu ras
septtaj gadsimt, censties dabt irans apliecbas no saviem vriem Islma tiess. Rabni s
apliecbas pasludinja par nenozmgm un spk neesom. Lai prtrauktu o praksi, rabni jdu
sievietm piera jaunas tiesbas un privilijas, cenzdamies mazint Islma tiesu pievilcbu. Jdu
sievietm kristieu zems das privilijas nedeva, jo tur spk esoais romieu irans likums nebija
pievilcgks par jdu likumu. [38]

Tagad pievrssimies tam, k Islms atrun no irans. Islma pravietis ticgajiem teica, ka starp
visas atauts darbbas, laulbas irana ir Dieva visvairk ienst. (Ab Davd Sunna) (Tulkotju
piezme Nozme, protams, laba, bet tas nav autentisks hadss.)
Muslimu vrietim nevajadztu irties no savas sievas tikai tpc, ka t viam nepatk. Kurns norda
muslimu vrieiem bt laipniem pret savm sievm, pat ja ts viiem ir vienaldzgas vai sti nepatk: Live
with them (your wives) on a footing of kindness and equity. If you dislike them it may be that you dislike
something in which Allah has placed a great deal of good. (4:19)
Pravietis Muhammads deva ldzgu nordjumu: Ticgam vrietim nav jienst ticga sieviete. Ja viam
nepatk kda vias iezme, viam patk cita iezme. (Muslim)
Tpat pravietis ar uzsvra, ka vislabkie muslimi ir tie, kas vislabk izturas pret savm sievm:
Vislabk ticba ir tiem ticgajiem, kuriem ir labkais raksturs. Un labkie no jums ir tie, kuri ir labkie
pret jsu sievm. (Tirmizi.)
Tomr Islms ir praktiska reliija, un tas atzst, ka var rasties apstki, kad laulba nonk tuvu
sabrukumam. d gadjum nebs ldzts ar vienkru padomu bt laipnam un pasavaldgam. Ko dart
d gadjum, lai glbtu laulbu? Kurns dod daus praktiskus padomus cilvkam (vram vai sievai),
kuram jcie lault drauga (sievas vai vra) prdarjumi. Vram, kura sievas aplam uzvedba apdraud
laulbu, Kurns sniedz etrus padomus, kas izklstti ajos pantos: As to those women on whose part you
fear disloyalty and ill-conduct, (1) Admonish them, (2) refuse to share their beds, (3) beat them; but if
they return to obedience seek not against them means of annoyance: For Allah is Most High, Great. (4) If
you fear a break between them, appoint two arbiters, one from his family and the other from hers; If
they wish for peace, Allah will cause their reconciliation. (4:34-35)
Vispirms jizmina pirmie trs padomi; ja tas neldz, ir jmekl iesaistto imeu paldzba. Jem
vr, ka, saska ar iem pantiem, nepaklausgs sievas siana ir tikai slaicgi piemrojams paskums,
kas mints viengi k treais un pie k jeras viengi rkrtjas nepiecieambas gadjum, ja ir cerba,
ka tas vartu ldzt ierobeot sievas prdarjumus. Ja tos izdodas ierobeot, vram, k skaidri saprotams
no iepriekmint panta, nekd gadjum nav atauts turpint izrdt savu gnumu pret sievu. Ja ar is
paskums nav sekmgs, vram tik un t nav atauts to ilgk izmantot, un jeras pie pdj ldzeka
centieniem samierinties ar imenes paldzbu. (Tulkotju piezme Ar vieglu sianu tiek saprasta ar
plaukstu vai zobu trmo kociu (misvku) pa sievas dienvidu mkstumiem. T noteikti nav dusms,
nesavaldb, pa seju vai atstjot pdas vai ievainojumus.)
Pravietis Muhammads nordja, ka muslimu vriem nevajadztu izmantot os ldzekus citdi k vien
rkrtjos gadjumos, k, piemram, sievas neslpta izlaidba. Un pat ajos gadjumos sodam vajadztu
bt vieglam, un, ja sieva labojas, vram nav atauts turpint viai prmest: Gadjum, ja vias ir vaingas

atklt netiklb, js varat pamest viu gultas un (vlk, ja tas nestrd) dodiet vieglu sodu. Ja vias ir
paklausgas jums, tad nemekljiet pret vim kdu apgrtinjumu. (Tirmizi) In case they are guilty of
open lewdness you may leave them alone in their beds and inflict slight punishment. If they are obedient
to you, do not seek against them any means of annoyance. (Tirmidthi)
Bez tam pravietis ir nosodjis jebkdu neattaisnojamu sianu. Daas muslimu sievas sdzjs viam
par to, ka vri ts situi. To dzirdot, pravietis kategoriski pazioja: Tie, kuri dara t (sit viu sievas), nav
labkie no jums. (Ab Dvd Sunna) Those who do so (beat their wives) are not the best among you.
(Abu Dawood)
Tpat ai viet der atcerties, ka pravietis teicis ar: Labkie starp jums ir tds, kur ir labkais pret
savu imeni. Un es esmu labkais starp jums pret savu imeni. (Tirmizi) The best of you is he who is
best to his family, and I am the best among you to my family. (Tirmidthi)
Kdai muslimai vrd Ftima bint Kaiss deva padomu neprecties ar kdu vrieti, par kuru bija zinms,
ka vi sit sievietes: I went to the Prophet and said: Abul Jahm and Mu'awiah have proposed to marry
me. The Prophet (by way of advice) said: As to Mu'awiah he is very poor and Abul Jahm is accustomed to
beating women. (Muslim)
Jpiezm, ka Talmds atauj sievas sianu k prmcbu disciplnas nolkos. [39] da vra rcba
netiek ierobeota tikai rkrtju gadjumu ietvaros, tdu k, piemram, neslpta izlaidba. Viam ir atauts
sist savu sievu pat tikai td, ka via atsaks pildt savus mjsaimniecbas pienkumus; viam netiek
noteikts ierobeojums par vieglu sodu. Vrs drkst censties salauzt savas sievas strgalvbu ar ar pranas
un badinanas paldzbu. [40]
Sievai, kuras vra nelg uzvedba tuvina laulbu sabrukumam, Kurns dod du padomu: If a wife
fears cruelty or desertion on her husband's part, there is no blame on them if they arrange an amicable
settlement between themselves; and such settlement is best. (4:128)
aj gadjum sieva tiek mudinta censties samierinties ar savu vru (ar vai bez imenes paldzbas).
Btiski, ka Kurns neiesaka erties pie diviem no vram ldzg gadjum ieteiktiem ldzekiem: atturans
no tuvbas un sianas. das neatbilstbas iemesls vartu bt centieni pasargt sievu no jau t netaisng
vra iespjams fizisks vardarbbas da vardarbga pretreakcija gan sievai, gan laulbai nodartu vairk
auna nek laba. Dai Islma zintnieki ir izteikui domu, ka tiesa vartu pielietot os ldzekus pret vru
sievas viet, tas ir, vispirms brdint nepakvgo vru, tad aizliegt viam tuvoties savas sievas gultai un
visbeidzot, izpildt simbolisku sianu. [41]
Rezumjot jsaka, ka Islms prectiem muslimu priem piedv daudz nodergu padomu, lai glbtu
laulbu grtbu un nesaskau gadjum. Ja viens no partneriem apdraud laulbu, otram laultajam Kurns

dod padomu dart visu iespjamo un piemroto, lai glbtu o svto saikni. Ja neviens no mintajiem
ldzekiem nepaldz, Islms atauj abiem irties mierg un draudzg gar.
12. Mtes
Vairks viets Vecaj Derb izteikts mudinjums laipni un iejtgi izturties pret veckiem un
nosodti tie, kas vius negod. Piemram: Ikvienam cilvkam, kas savu tvu vai savu mti nold, tam ir
mirtin jmirst (..) (4. Mozus 20:9) un: Gudrs dls iepriecina savu tvu, bet nesaprtgs cilvks ir savai
mtei kauns. (Salamana pamcbas 15:20) Lai gan tva godana atsevii ir minta vairks viets,
piemram: Gudrs dls aujas tva prmcbm(..) (Salamana pamcbas 13:1), mte viena pati nekur
nav pieminta. Turklt netiek pai uzsvrta laipna izturans pret mti k zme pateicbai par vias
prciestajm grtbm dzemdbs un zdot brnu. Bez tam mtei, atirb no tva, nepienkas nekas no
sava brna mantojuma. [42]
Grti runt par Jauno Derbu k par grmatu, kas aicina cient savu mti. Glui pretji, rodas iespaids,
ka Jaun Derba uzskata laipnu izturanos pret mti par rsli ce pie Dieva. Saska ar Jauno Derbu,
neviens nevar kt par labu kristieti un bt ciengs kt par Kristus mcekli, ja vi neienst savu mti.
Jzum tiek pierakstti di vrdi: Ja kds nk pie manis un neienst savu tvu un mti, sievu un brnus,
brus un msas un pat savu paa dzvbu, tas nevar bt mans mceklis. (Lkas 14:26) Piedevm
Jaunaj Derb Jzus attlots pilns vienaldzbas vai pat necieas pret paa mti. Piemram, kad via bija
atnkusi Jzu meklt laik, kad vi sludinja lielam auu pulkam, Jzum pat prt neienca iziet mti
satikt: Tad via mte un via bri nca un, r stvdami, pie via stja un viu sauca. Un audis
sdja ap viu un viam sacja: Redzi tava mte un tavi bri un tavas msas r tevi mekl. Un vi
tiem atbildja un sacja: Kas ir mana mte un mani bri? Un vi visapkrt uzlkoja tos, kas ap viu
sdja, un saka: Redzi mana mte un mani bri. Jo, ja kas Dieva prtu dara, tas ir mans brlis un
msa un mte. (Marka 3:31-35)
Vartu iebilst, ka Jzus tobrd cents iemct saviem klaustjiem svargo mcbu, ka reliisks saites
nav mazk nozmgas par imenes saitm. Tomr vi btu varjis iemct to pau, ar neizrdot du
pilngu vienaldzbu pret savu mti. Tda pati necieas pilna attieksme atklta epizod, kur Jzus atsaks
pieemt kdas savas klaustjas izteikto slavinjumu via mtei par to, ka t viu dzemdjusi un zdjusi:
Un gadjs, kad vi t runja, tad kda sieviete pacelt bals uz viu sacja: Svtgas ts miesas, kas
tevi nesuas un ts krtis, ko tu esi zdis. Bet vi sacja: Tiem, svtgi ir tie, kas Dieva vrdu dzird un
pasarg. (Lkas 11:27-28)
Ja pret tik cienjamu sievieti k jaunava Marija izturjs ar tdu nelaipnbu, k tas ainots Jaunaj
Derb, turklt vl to darja tds dls k Jzus Kristus, kdu izturanos gan vartu prast no vidusmra
kristieu dliem pret viu vidusmra kristieu mtm?

(Tulkotju piezme Muslimi neuzskata, ka Jzus btu di uzvedies. Vi bija lielisks dls savai
mtei, un ir brvs no diem apmelojumiem glui k Vecs Derbas praviei ir brvi no viiem velttajiem
apmelojumiem. Brvi no tdiem un citiem apmelojumiem k, ka rons kritis politeism, Dvids veic
laulbas prkpanu, Lots prgu divas naktis ar savm meitm, Zlamans nodarbojas ar burvestbm
utt.)
Islm gods, ciea un respekts, kas pieirts mtei, ir nesaldzinms. Kurn pienkums bt laipnam
pret saviem veckiem seko tda pc pienkuma pielgt visvareno Dievu: Your Lord has decreed that
you worship none but Him, And that you be kind to parents. Whether one or both of them attain old age
in your life, Say not to them a word of contempt, nor repel them, But address them in terms of honor.
And out of kindness, Lower to them the wing of humility, and say: 'My Lord! bestow on them Your Mercy
as they Cherished me in childhood. (17:23-24)
Vairks citas viets Kurn pai uzsvrta mtes loma dzemdbs un zdan: And We have
enjoined on man to be good to his parents: In travail upon travail did his mother bear him and in two
years was his weaning. Show gratitude to Me and to your parents. (31:14)
Sevio godu, kds Islm pienkas mtm, preczi un skaisti apraksta pravietis Muhammads: A man
asked the Prophet: Whom should I honor most? The Prophet replied: Your mother. And who comes
next? asked the man. The Prophet replied: Your mother. And who comes next?' asked the man. The
Prophet replied: Your mother! And who comes next? asked the man. The Prophet replied: Your
father. (Bukhari and Muslim)
Starp tiem daiem Islma principiem, ko muslimi joprojm uzticgi ievro ar odien, ir ar iejtga
attieksme pret mti. Ciea, ko muslimu mte saem no saviem dliem un meitm, ir priekzmga.
rkrtgi silts attiecbas starp muslimu mtm un viu brniem, k ar dzi godbijba, ar kuru muslimu
vriei izturas pret savm mtm, parasti prsteidz rietumniekus. [43]
13. Sievietes tiesbas uz mantojumu
Viena no btiskkajm atirbm starp Kurnu un Bbeli slpjas attieksm pret sievietes tiesbm
saemt mantojum mirua tuvinieka paumu. Bbeles pozciju kodolgi apraksta rabns Epteins:
Saska ar neprtraukto, kop Bbeles dienm pastvoo tradciju, imenes sievietm, sievai un meitm,
nav tiesbu mantot imenes paumu. Primitvkaj mantoanas shm imenes sievietes tika uzskattas
par dau no pauma vias bija tikpat tlu no mantinieka juridisk statusa k vergi. Kurpretim ldz ar
Mozus likuma stanos spk meitas varja saemt mantojumu gadjum, ja miruajam nepalika vrieu
krtas pcncji, lai gan sieva par mantinieci nevarja tikt uzskatta ar d gadjum. [44] Kd
imenes sievietes tika uzskattas par dau no imenes pauma? Rabns Epteins atbild: Ldz precbm
vias pieder saviem tviem; pc tam vriem. [45]

Bibliskie mantoanas likumi ieskicti Ceturtaj Mozus grmat 27:1-11. Sievai netiek pieirta nekda
daa no vra pauma, bet vi ir vias pirmais mantinieks, viam ir priekroka pat saldzinot ar dliem.
Meita var iegt mantojumu tikai tad, ja nav vrieu krtas mantinieku. Mte vispr netiek uzskatta par
mantinieci, kamr tvs tiek. Atraitnes un meitas gadjum, ja miruajam ir dli, bija pilngi atkargas no
vrieu krtas mantinieku lastbas. eit ar mekljams clonis, kd atraitnes un brenes bija starp
visnabadzgkajiem jdu sabiedrbas locekiem.
Kristietba ilgstoi sekoja iem principiem; gan bazncas, gan laicgie likumi kristieu zems aizliedza
meitm ldz ar saviem briem saemt dau no tva pauma. Bez tam sievm nebija nekdu mantoanas
tiesbu. ie netaisnie likumi pastvja ldz pat 19. gadsimta beigm. [46]
Pagniskaj arbu pirmsislma sabiedrb mantoanas tiesbas piencs viengi vrieu krtas
radiniekiem. Kurns atcla visas s netaisngs paraas un deva sievietm tiesbas uz savu mantojuma
dau: From what is left by parents and those nearest related there is a share for men and a share for
women, whether the property be small or large --a determinate share. (4:7)
Muslimu mtes, sievas, meitas un msas ieguva mantoanas tiesbas trspadsmit gadsimtus pirms
Eiropa vispr atzina du tiesbu pastvanu. Mantojuma sadaljums tiek plai aprakstts ldz
visskkajm detam (4:7,11,12,176). Pamatprincips ir tds, ka sieviete saem pusi no vriea daas,
izemot gadjumus, kuros mte un tvs saem viendu dau. ds pamatprincips, ja to aplkojam izolti
no prjs likumdoanas, kas attiecas uz vrieiem un sievietm, vartu ist negodgs. Lai saprastu
noteikuma loisko pamatojumu, jem vr fakts, ka vriea finansilie pienkumi ir daudz plaki par
sievietes pienkumiem (skat. nodau Sievas paums). Lgavainim jdod savai lgavai kzu dvana, un
lgava kst par ts viengo panieci, saglabjot dvanu ar irans gadjum. Lgavai nav pienkuma
kaut ko dvint lgavainim. Bez tam muslimu vrietim ir jrpjas par savas sievas un brnu uzturanu,
bet sievai nav viam ai zi noteikti jpaldz. Savu paumu un to, ko via nopelna, sieva var izmantot
savm vajadzbm, ja vien via labprtgi nevlas to atdot vram. Svargi ar emt vr, ka Islms stipri
atbalsta un iesaka imenes dzvi, iedroina jaunieus precties, ierobeo un neiesaka iranos un
celibts netiek uzskatts par tikumu. Td sten Islma sabiedrb imenes dzve ir norma, bet dzvoana
neprectam rets izmums. Gandrz visas sievietes un vriei precbu vecum Islma sabiedrb ir
precjuies. dos apstkos kst skaidrs, ka muslimu vrieiem kopum ir vairk finansilu pienkumu
nek sievietm, td mantoanas likumi paredzti, lai kompenstu o nevienldzbu un sabiedrb nebtu
pamata kdm dzimumu vai iru nesaskam. Kda britu muslima pc tam, kad izdarja vienkru
saldzinjumu starp muslimu sievieu tiesbm un pienkumiem, secinja, ka Islma attieksme pret
sievietm ir ne tikai godga, bet ar dsna. [47]
14. Atraitu stvoklis

T k Vec Derba neatzst atraitu tiesbas uz mantojumu, vias piederja visapdraudtkajai ebreju
sabiedrbas daai. Vrieu krtas radiniekiem, kuri mantoja visu sievietes nelaia vra paumu, bija
japgd atraitne. Tomr paai atraitnei nebija iespjams nodroint, ka viu patiem uzturs, ldz ar to
via bija atkarga no citu lastbas. iemesla d atraitnes senaj Izral piederja sabiedrbas
zemkajiem sliem, un palikana atraitns bija k negoda un degradcijas simbols (Jesajas 54:4).
Tomr atraitu nolojamais stvoklis bibliskaj tradcij izpauds ne tikai fakt, ka vim nebija tiesbu
mantot vra paumu. Saska ar Pirms Mozus grmatas 38. nodau, bezbrnu atraitnei ir jprecas ar
sava vra brli, turklt pat td gadjum, ja vi jau ir precjies, lai vi vartu nodroint pcncjus
savam miruajam brlim un t vrds neietu pazuan: Un Jda sacja Onanam: Ej pie sava bra sievas
un em to k svainis par sievu, lai tavam brlim btu pcncji. (1. Mozus 38:8) Atraitnes piekriana
m laulbm nebija nepiecieama, pret viu izturjs k pret dau no vias miru vra pauma, un vias
funkcija bija nodroint savam vram pcteus. is Bbeles likums joprojm tiek ievrots ar msdienu
Izral. [48] Bezbrnu atraitne Izral tiek atstta mantojum sava vra brlim. Ja brlis ir prk jauns,
lai prectos, atraitnei jgaida, kamr vi sasniedz pilngadbu; tikai, ja nelaia vra brlis atsaks viu
prect, via tiek atbrvota un drkst precties pc savas izvles. Nereti atraitnes Izral tiek pakautas
naudas izspieanai no savu svaiu puses, lai vartu iegt brvbu.
Arbu pagniem pirmsislma laikos bija ldzgas paraas. Atraitni uzskatja par dau no sava vra
pauma, ko varja mantot vra vrieu krtas radinieki; visbiek viu deva par sievu nelaia veckajam
dlam no citas sievas. Kurn degradjo paraa tiek bargi nosodta un atcelta: And marry not
women whom your fathers married--Except what is past-- it was shameful, odious, and abominable
custom indeed. (4:22)
Par atraitu un irteu statusu bibliskaj tradcij liecina noteikums, ka priesteris nedrkstja prect
atraitni, irteni vai prostittu: Lai vi [augstais priesteris] ar em sievu vias jaunavb. Atraitni vai
atstdintu sievu, piesmietu netikli, visas tdas lai vi neem; bet lai vi em sev sievu viengi no savas
tautas jaunavm, ka vi savus pcncjus sav taut nesagna (..) (3. Mozus 21:13-15)
Msdienu Izral Kehata cilts pctecim (s cilts prstvji kalpo Templ k augstie priesteri) nav atauts
precties ar irteni, atraitni vai prostittu. [49] Saska ar jdu likumdoanu, sieviete, kas trs reizes
palikusi atraitns, visiem trim vriem mirstot dabisku clou pc, tiek uzskatta par fatlu un vairs
nedrkst precties. [50] Kurns turpret neatzst nedz kastas, nedz fatlas personas; atraitnm un
irtenm ir tiesbas precties saska ar savu izvli. Kurn irans vai atraitnba nav kauna zme:
When you divorce women and they fulfil their terms [three menstruation periods] either take them back
on equitable terms or set them free on equitable terms; But do not take them back to injure them or to
take undue advantage, If anyone does that, he wrongs his own saul. Do not treat Allah's signs as a jest.
(2:231)

If any of you die and leave widows behind, they shall wait four months and ten days. When they
have fulfilled their term, there is no blame on you if they dispose of themselves in a just manner.
(2:234)
Those of you who die and leave widows should bequeath for their widows a year's maintenance and
rezidence. But if they [the widows] leave (the residence) there is no blame on you for what they justly do
with themselves.( 2:240)
15. Poligmija
Tagad pievrssimies btiskajam jautjumam par poligmiju. T ir oti sena prakse, kas sastopama
daudzs cilvku sabiedrbs. Bbele poligmiju nenosodja glui otrdi, Vec Derba un rabnu literatra
biei apliecina ts likumbu. Apgalvots, ka niam Zlamanam bija 700 sievas un 300 konkubnes (1.
niu 11:3). Ar niam Dvidam bijuas daudzas sievas un konkubnes (2. Samula 5:13). Vecaj
Derb atrodami ar dai nordjumi par to, k sadalt vriea paumu starp via dliem no dadm
sievm (5. Mozus 22:7). Viengais uz poligmiju attiecinmais ierobeojums ir aizliegums emt par sievu
jau esoas sievas msu (3. Mozus 18:18). Talmd ieteikts emt ne vairk par etrm sievm. [51]
Eiropas jdi turpinja praktizt poligmiju ldz pat sepadsmitajam gadsimtam; austrumu jdi to
praktizja regulri, ldz ierads Izral, kur poligmija bija aizliegta ar civillikumu. Tomr saska ar
reliisko likumu, kuram dos gadjumos ir augstka autoritte, poligmija ir pieaujama. [52]
Kds viedoklis rodams Jaunaj Derb? Tvs Eiens Hilmans (Eugene Hillman) sav rpgaj darb
Prskatot jautjumu par poligmiju (Polygamy reconsidered) raksta: Nekur Jaunaj Derb nav
atrodams kategorisks priekraksts, kas aizliegtu poligmiju vai apgalvotu, ka laulbai jbt monogmai.
[53] Bez tam Jzus nav iebildis pret poligmiju, lai gan t bija sastopama tlaika jdu sabiedrb. Tvs
Hilmans uzsver, ka katou baznca poligmiju aizliedza, pielgodams grieu-romieu kultrai (taj bija
atauta tikai viena sieva, bet pieciesta gan konkubu turana, gan prostitcija). Vi cit sv. Augustnu:
Tagad msu laikos, k ar sekojot romieu paraai, vairs nav atauts emt vl vienu sievu. [54] frikas
bazncas un afriku kristiei nereti atgdina saviem eiropieu briem, ka Bazncas poligmijas aizliegums
ir tikai kultras tradcija, nevis autentisks kristietbas priekraksts.
Ar Kurns atva poligmiju, tomr ne bez ierobeojumiem: If you fear that you shall not be able to
deal justly with the orphans, marry women of your choice, two or three or four; but if you fear that you
shall not be able to deal justly with them, then only one. (4:3) Kurns atirb no Bbeles ierobeoja
sievu maksimlo skaitu ldz etrm, turklt vl ar stingru nosacjumu, ka pret vism jizturas vienldzgi un
taisngi. Nevajadztu domt, ka Kurns mudina ticgos praktizt poligmiju, vai ka daudzsievba tiek
uzskatta par idelo modeli. Citiem vrdiem, Kurns piecie vai pieauj poligmiju, ne vairk; bet kds
tad ir iemesls dai pozcijai? Atbilde ir vienkra daviet un dakrt rodas apstki, kad poligmija kst
nepiecieama socilu un morlu apsvrumu d. K noprotams no iepriekmint Kurna panta,

jautjums par poligmiju Islm nav skatms atrauti no sabiedrbas pienkumiem pret breiem un
atraitnm. Islms k universla, visiem laikiem un vietm piemrota reliija, protams, nevar ignort os
pienkumus.
Vairum cilvku sabiedrbu sievieu skaits ir lielks nek vrieu. ASV, piemram, ir vismaz par 8
miljoniem vairk sievieu nek vrieu. Td valst k Gvineja ir 122 sievietes uz katriem 100 vrieiem,
Tanznij 95,1 vrietis uz 100 sievietm. [55] K sabiedrbai rkoties das neldzsvarotas dzimumu
attiecbas gadjumos? Pastv dadi risinjumi; kds vartu ieteikt celibtu, citam pieemamks iet
jaundzimuo meitenu infanticds (ar tas vrojams vairks msdienu sabiedrbs). Vl citi vartu
domt, ka vieng izeja ir sabiedrbas iecietba attiecb uz visu veidu seksulu visatautbu: prostitciju,
rpuslaulbu dzimumattiecbm, homoseksualitti utt. Cits sabiedrbs, piemram, vairum msdienu
frikas sabiedrbu, visgodjamk izeja ir ataut poligmu laulbu k kulturli akcepttu un cientu
institciju. Rietumos biei netiek saprasts tas, ka sievietes cits kultrs poligmiju neuzskata par sievieti
pazemojou praksi. T daudzas jaunas afriku lgavas, gan kristietes, gan muslimas, labprtk prectos
ar jau prectu vrieti, kur sevi jau pierdjis k atbildgu un uzticamu vru. Daudzas sievas frik mudina
savus vrus apemt vl vienu sievu, lai vias nejustos vientuas. [56] Aptauja, kur iesaistjs vairk nek
sei tkstoi sievieu vecum no 15 ldz 59 gadiem un kura tika veikta Nigrijas otraj lielkaj pilst,
apliecinja, ka 60% sievieu priectos, ja viu vri apemtu vl vienu sievu. Tikai 23% doma par
dalanos ar vl vienu sievu ita nepieemama. 66% Kenij aptaujto sievieu poligmiju uztvra
pozitvi, bet cit aptauj, kas veikta Kenijas lauku reionos, 25 no 27 aptaujtajm sievietm poligmiju
uzskatja par labku nek monogmiju. s sievietes uzskatja, ka poligmija vartu bt laimga un svtga
pieredze, ja sievas savstarpji sadarbotos. [57] Vairum frikas sabiedrbu poligmija ir tik cienjama
institcija, ka daas protestantu bazncas uz to sk lkoties pozitvk. Angliku bazncas Kenij bskaps
pasludinja: Lai gan monogmija vartu bt idel izpausme mlestbai starp sievu un vru, bazncai
vajadztu emt vr, ka noteikts kultrs polignija ir socili pieemama; nebtu vairs turpmk
uzturams viedoklis, ka polignija ir pretrun ar kristietbu. [58] Pc rpgiem afriku poligmijas
ptjumiem via svtba Dvids Gitari no angliku bazncas ir secinjis, ka ideli praktizta poligmija,
raugoties no pamesto sievu un brnu interesm, ir kristietbai atbilstoka nek irans un atkrtota
precans. [59] Es pats pazstu vairkas augsti izgltotas afriknietes, kurm nav nekdu iebildumu pret
poligmiju, lai ar vias daudzus gadus nodzvojuas Rietumos. Viena no vim, kura dzvo ASV, nopietni
mudina savu vru apemt vl vienu sievu, kas vartu viai paldzt brnu audzinan.
Neldzsvarotas dzimumu attiecbas jautjums kst pai problemtiska kara laik. Amerikas indiu
ciltis pc zaudjumiem kar pieredzja oti lielu sievieu skaita prsvaru pr vrieu skaitu; sievietes,
kurm ajs cilts faktiski bija diezgan augsts statuss, akceptja poligmiju k labko aizsardzbu, kas
novrstu iesaistanos piedauzgs nodarbs. Eiropieu kolonisti, nepiedvjot nekdu alternatvu,
nosodja o indiu poligmiju k neciviliztu. [60] Pc Otr pasaules kara Vcij bija par 7.300.000
vairk sievieu nek vrieu (3,3 miljoni no vim bija atraitnes). Vecuma grup no 20 ldz 30 gadiem

attiecba bija 167 sievietes uz katriem 100 vrieiem. [61] Daudzm no m sievietm bija nepiecieams
vrietis ne tikai k dzvesbiedrs, bet ar k apgdtjs un uzturtjs nebijuas nabadzbas un grtbu
apstkos. Uzvarjuo Sabiedroto kareivji izmantoja o sievieu vrgumu un ievainojambu; daudzm
jaunm meitenm un atraitnm bija mlas sakari ar okupantiem. Ameriku un britu karavri maksja
sievietm ar cigaretm, okoldi un maizi. Brni bija sajsm par dvanm, ko nesa ie sveinieki. Kds
desmitgadgs zns, dzirddams no citiem brniem par dam dvanm, no visas sirds vljs, lai ar via
mtei btu ds anglis un viai nebtu vairs jdzvo pusbad. [62] Te nu mums jpajaut savai
sirdsapziai: kur gadjum sievietei tiek izrdta lielka ciea? Pieemtai un respekttai otrajai sievai k
indiu gadjum vai btb prostittai saska ar civilizto Sabiedroto pieeju? Citiem vrdiem, vai
sievietei lielku cieu nodroina Kurna nordjumi vai Romas imprijas kultr balstt teoloija?
Interesanti piezmt, ka 1948. gad Minhen starptautisk jaunieu konferenc tika diskutts par
milzgo dzimumu attiecbas neldzsvarotbu Vcij. Kad kuva skaidrs, ka nav iespjams akceptt nevienu
no piedvtajiem risinjumiem, dai dalbnieki ieteica poligmiju. Sanksmes skotnj reakcija bija oks
un riebums, tomr pc rpgas prieklikuma izptes dalbnieki piekrita, ka tas ir viengais iespjamais
risinjums. Ldz ar to poligmija tika iekauta konferences noslguma rekomendcijs. [63]
odien pasaul ir vairk masu izncinanas ierou nek jebkad agrk, un ir oti iespjams, ka Eiropas
bazncm trk vai vlk nksies akceptt poligmiju k viengo izeju. Tvs Hilmans pc rpgm
prdomm atzst o faktu: Ir glui iedomjams, ka s izncinanas tehnoloijas (kodolieroi, bioloiskie,
miskie ieroi) sptu radt tik krasu neldzsvarotbu starp sievieu un vrieu skaitu, ka polignija ktu
nepiecieams prieknosacjums izdzvoanai Td gadjum pretji iepriekjm param un likumiem
vartu pardties dabgu un morlu apsvrumu motivta sabiedrbas viedoka nosvrans par labu
poligmijai. d situcij teologi un bazncu lderi tri vien sagatavotu atbilstous pamatojumus un
Bbeles tekstus, kas attaisnotu jauno laulbas koncepciju. [64]
Ldz pat msu dienm poligmija turpina bt potencili veiksmgs risinjums vairkm moderns
sabiedrbas problmm. Kurn saistb ar poligmijas atauanu minto sabiedrisko pienkumu
nozmgums palaik das Rietumu sabiedrbs saskatms vieglk nek frik. Piemram, ASV odien ir
nopietna dzimumu krze melndaino kopien; viens no katriem 20 melndainajiem vrieiem mirst pirms
21 gada vecuma sasnieganas, bet vecuma grup no 20 ldz 35 gadiem galvenais nves clonis ir
slepkavbas. [65] Pie tam daudzi jauni melndaini vriei ir bez darba, cietum vai lieto narkotikas. [66]
T visa rezultt katra ceturt melndain sieviete, kas sasniegusi 40 gadu vecumu, nekad nav bijusi
precjusies (no baltdainajm sievietm da situcija ir tikai katrai desmitajai). Turklt daudzas jaunas
melndains sievietes kst par vientuajm mtm, pirms vl sasnieguas 20 gadu vecumu, ldz ar to
vim nepiecieams apgdnieks. Galu gal ie traiskie apstki noved pie t, ka arvien vairk
melndaino sievieu iesaists t saucamaj vrieu dalan. [68] Tas ir, daudzas no m nelaimgajm
neprectajm sievietm stjas attiecbs ar prectiem vrieiem, kuru sievm parasti nav ne jausmas, ka

vias dala savus vrus ar citm sievietm. Dai s afroameriku kopienas vrieu dalanas krzes
novrotji stingri iesaka konsensulu, visu puu akcepttu poligmiju k pagaidu risinjumu melndaino
vrieu trkumam, kamr tiks stenotas plakas reformas ASV sabiedrb kopum. [69] Ar konsensulu
poligmiju vii dom sabiedrbas pieemtu poligmiju, kurai piekrt visas tiei iesaistts puses, pretstat
visbiek slepenajai vrieu dalanai, kura kait gan sievai, gan visai sabiedrbai. Par vrieu dalanas
problmu afroameriku kopien tika spriests panediskusij Templas Universitt Filadelfij 1993. gada
27. janvr. [70] Dai no diskusijas dalbniekiem ieteica poligmiju k vienu no iespjamajiem krzes
risinanas ldzekiem. Tpat vii ierosinja, ka poligmiju nevajadztu aizliegt ar likumu, vl jo vairk
sabiedrb, kur tiek pieciesta prostitcija un mks. Viena no diskusijas klaustjm, piezmjusi, ka
afroameriku sabiedrbai vajadztu mcties no frikas, kur poligmija tiek atbildgi praktizta, sama
entuziasma pilnus aplausus.
Filips Kilbrids (Philip Kilbride), no Romas katou imenes nkos ameriku antropologs, sav
provokatvaj grmat Poligmija msdienm (Plural marriage for our time) poligmiju iesaka k
risinjumu dam problmm, ar ko saskaras visa ASV sabiedrba. Vi apgalvo, ka poligmija daudzos
gadjumos vartu bt iespjama alternatva irans procesam, kas novrstu irans postoo ietekmi
uz brniem. Kilbrids uzsver, ka oti lielu skaitu iranos izraisa ASV sabiedrb plai izplattie rpuslaulbu
sakari. Pc via domm, da sakara noveana pie poligmas laulbas irans viet nktu par labu
brniem: Brni btu labk situcij, ja btu iespjama imenes palielinans, nevis tikai irans un
imenes sairana. Bez tam vi uzskata, ka ar citas socils grupas no poligmijas tikai iegtu, k,
piemram, vecka gadagjuma sievietes, kurm neprtraukti jcie no vrieu nepietiekam skaita, un
afroameriknietes, kuras spiestas iesaistties vrieu dalan. [71]
1987. gad studentu avze veica aptauju Kalifornijas Universitt Brklij, vaicjot studentiem, vai vii
piekrt, ka vrieiem vajadztu ar likumu ataut prect vairk nek vienu sievu sakar ar jtamo precbu
vecuma vrieu trkumu Kalifornij. Gandrz visi aptaujtie ideju atbalstja. Kda studente pat apgalvoja,
ka poligma laulba piepildtu vias emocionls un fizisks vajadzbas, vienlaikus dodot viai lielku
brvbu nek monogma savienba. [72] stenb tdu pau argumentu lieto ar daas atlikus mormou
fundamentlistes, kas joprojm ASV praktiz poligmiju. Vias ir prliecintas, ka poligmija ir idels
veids, k dot sievietei iespju savienot karjeru un brnu audzinanu, jo sievas var paldzt viena otrai
rpties par brniem. [73]
Jpiebilst, ka Islm poligmijai ir nepiecieama savstarpja piekriana. Neviens nevar piespiest
sievieti precties ar jau prectu vrieti; bez tam sievai ir tiesbas noteikt, ka vias vrs nedrkst apemt
otru sievu. [74] Turpret Bbele daos gadjumos atbalsta piespiedu poligmiju bezbrnu atraitnei ir
jprecas ar sava vra brli pat tad, ja vi jau ir precjies (skat. nodau Atraitu stvoklis), un paas
atraitnes piekriana nav nepiecieama (1. Mozus 38:8-10).

Tpat jpiezm, ka msdiens daudzs muslimu sabiedrbs poligmija ir reti sastopama, jo starpba
starp abu dzimumu prstvju skaitu nav tik liela. Var droi teikt, ka poligmas laulbas muslimu pasaul
sastopamas daudzkrt retk nek rpuslaulbu sakari Rietumos. Citiem vrdiem, vriei msdienu muslimu
sabiedrbs ir daudz stingrk monogmi nek Rietumos.
Billijs Greiems (Billy Graham), ievrojamais kristieu evalists ir atzinis o faktu: Kristietba nespj
pieaut kompromisus attiecb uz poligmiju. Ja msdienu kristietba to nespj, ts nk par aunu paai
kristietbai. Islms ir atvis poligmiju k risinjumu socilajm problmm un ldz ar to ir zinm mr
iecietgks pret cilvka dabu, bet tas viss notiek stingros likuma ietvaros. Kristieu valstis labprt mdz
izrdties, demonstrjot savu monogmiju, kamr stenb tajs tiek praktizta poligmija. Nozmg loma,
ko Rietumu sabiedrb spl mks, nevienam nav noslpums. ai zi Islms ir pilnb godga reliija,
ataujot muslimam apemt otru sievu, ja tas nepiecieams, bet stingri aizliedzot jebkdus slepenus mlas
sakarus, lai tdjdi aizsargtu sabiedrbas morli. [75]
Interesanti, ka daudzas msdienu valstis, gan muslimu, gan nemuslimu, poligmiju ir aizlieguas.
Apemt otru sievu, pat ja pirm sieva tam labprtgi piekrt, nozm izdart likumprkpumu. No otras
puses, sievas krpana bez vias informanas vai piekrianas ir pilngi likumga! Kdi tiesiski apsvrumi
slpjas aiz das pretrunas? Vai tad likuma uzdevums ir atalgot krpanu un sodt godgumu? Tas ir viens
no msu moderns, civilizts pasaules neizprotamajiem paradoksiem.
16. Plvurs
Visbeidzot aplkosim un izgaismosim to, kas Rietumos tiek uzskatts par nozmgko sievieu
apspieanas un paverdzinanas simbolu plvuru vai galvaslakatu. Vai patiesi jdu-kristieu tradcij
tda lieta k plvurs nav sastopama? Labosim du priekstatu. Rabns Dr. Menahems M. Breijers (Dr.
Menachem M. Brayer), biblisks literatras profesors Jeivas Universitt, sav grmat Jdu sieviete
rabniskaj literatr (The Jewish woman in Rabbinic literature) apgalvo, ka jdu sievietm bija paraa,
izejot rpus mjas, valkt galvassegu, kura dakrt pat aizsedza visu seju, atstjot neaizsegtu tikai vienu
aci. [76] Vi cit daus no ievrojamajiem senajiem rabniem, kuri saka, piemram: Izrala meitm
nepiedien iziet no mjas ar neapsegtu galvu, un Noldts lai ir tas vrs, kur auj savas sievas matiem
bt redzamiem (..) sieviete, kura izrda savus matus, lai sevi izskaistintu, nes nabadzbu. Rabniskais
jdu likums aizliedz izteikt svtbas vai skandt lganu prectas sievietes kltbtn, ja tai nav apsegta
galva, jo atsegti sievietes mati tika uzskatti par kailumu. [77] Dr. Breijers tpat min, ka tannatu
period [apmram kristgs ras 70.-200. gad], ja sievietes galva netika apsegta, tika uzskatts, ka tas
liek apaubt vias atturbu; par du prkpumu viu varja sodt ar etrsimt zuzimu naudassodu. Dr.
Breijers ar izskaidro, ka jdu sievietes plvurs ne vienmr tika uzskatts par vienkrbas un atturbas
zmi; dakrt tas drzk simbolizja ciengumu un greznbu, personificjot diciltgo sievieu cieu un
prkumu. Bez tam tas reprezentja sievietes k vias vra svta pauma nepieejambu. [78]

Plvurs vstja par sievietes pacieu un socilo statusu. Zemko krtu sievietes parasti to valkja, lai
radtu iespaidu, it k stenb viu statuss btu augstks. T k plvurs bija diciltbas zme, tad
prostittm seno jdu sabiedrb bija aizliegts apklt matus, tomr parasti prostittas valkja pau
galvaslakatu, lai izskattos cienjamkas. [79] Jdu sievietes Eirop turpinja valkt plvurus ldz pat 19.
gadsimtam, kad vias iejaucs, pazuda apkrtj sekulraj kultr - eiropieu dzvesveida spiediens 19.
gadsimt piespieda daudzas no vim staigt ar neapsegtu galvu. Daas jdu sievietes tradicionlo lakatu
aizvietoja ar parku. Msdiens pat visdievbijgks jdu sievietes matus aizklj tikai sinagog. [80]
Daas no vim, piemram, hasdu sektas prstves, joprojm valk parku. [81]
Ko varam teikt par kristieu tradciju? Ir labi zinms, ka katou menes apklj galvu jau gadsimtiem
ilgi, bet tas nav viss. Sv. Pvils Jaunaj Derb izsaka vairkus oti interesantus apgalvojumus par plvuru:
Bet es gribu, lai js emtu vr, ka ikkatra vra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vrs, bet Kristus galva
ir Dievs. Katrs vrs, kas Dievu ldz vai run k pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu. Bet katra
sieva, kas ar neapsegtu galvu ldz Dievu vai run k praviete, dara kaunu savai galvai, jo t ir tpat k
apcirpta. Ja sieva neaizsedzas, tad lai t ar apcrpas. Bet t k tas sievai ir par kaunu, ka t ir apcirpta
vai noskta, tad lai t aizsedzas. Bet vram nebs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godbas attls un atspulgs;
bet sieva ir vra godbas atspulgs. Jo vrs nav no sievas, bet sieva no vra. Jo vrs nav radts sievas d, bet
sieva vra d. Tpc sievai jbt galv pilnvaras zmei eeu d. (1. vstule korintieiem 11:3-10) Sv.
Pvila pamatojums, kd sievietei jvalk plvurs, ir tds, ka plvurs simboliz vriea, kur ir Dieva
godbas attls un atspulgs, autoritti pr sievieti, kura tika radta no vriea un vriea d. Sv. Tertullins
sav slavenaj traktt Par jaunavu aizplvuroanu rakstja: Jauns sievietes, js valkjat savus
plvurus iels, tpat jums tos vajadztu valkt bazncs; js tos valkjat, kad esat starp sveiniekiem, tad
valkjiet tos ar starp jsu briem(..) Msdiens starp katou bazncas likumiem ir likums, kas prasa
sievietm apsegt galvu, atrodoties baznc. [82] Daos kristietbas novirzienos (piemram, amii un
menonti) sievietes ns plvurus ldz ai dienai. o bazncu lderi plvura nepiecieambu pamato di:
Galvas apsegana simboliz sievietes pakautbu vrietim un Dievam. Tas sabalsojas ar sv. Pvila rakstto
Jaunaj Derb. [83]
No visa iepriek aplkot kst skaidrs, ka Islms neizgudroja galvas apseganu. Tomr Islms to
apstiprinja un atbalstja. Kurns mudina ticgos vrieus un sievietes to lower their gaze and guard their
modesty un tad aicina ticgs sievietes pagarint galvas apsegus, lai apkltu kaklu un azoti: Say to the
believing men that they should lower their gaze and guard their modesty......And say to the believing
women that they should lower their gaze and guard their modesty; that they should not display their
beauty and ornaments except what ordinarily appear thereof; that they should draw their veils over their
bosoms...."(24:30,31)
Kurns skaidri norda, ka plvurs ir btiski nepiecieams vienkrbai un atturbai, bet kd gan
svarga btu vienkrba un atturba? Ar tas Kurn tiek skaidri pateikts: O Prophet, tell your wives and

daughters and the believing women that they should cast their outer garments over their bodies (when
abroad) so that they should be known and not molested. (33:59)
Tas ar viss iemesls - vienkrba un atturba ir nepiecieama, lai pasargtu sievietes no uzmkans,
citiem vrdiem, vienkrba un atturba ir aizsardzba. Islm plvura viengais nolks ir aizsardzba.
Islma atirb no kristieu tradcijas plvurs nav simbols vriea autorittei pr sievieti vai sievietes
pakautbai vrietim. Un atirb no plvura jdu tradcij, Islm plvurs ar nesimboliz dau
augstdzimuu prectu sievieu greznbu un ciengumu. Islma plvurs ir vienkrbas un atturbas zme,
un t mris ir aizsargt sievietes, visas sievietes. Islma gudrba ir tda, ka labk bt drob, nek pc
tam nolot. stenb Kurns tik oti rpjas par sievietes ermea un reputcijas aizsarganu, ka
vrietis, kur uzdrkstas nepatiesi apsdzt sievieti nestb, tiks bargi sodts: And those who launch a
charge against chaste women, and produce not four witnesses (to support their allegations)- Flog them
with eighty stripes; and reject their evidence ever after: for such men are wicked transgressors. (24:4)
Saldziniet o Kurn pausto attieksmi ar Bbel noteikto rkrtgi nenozmgo sodu par izvaroanu:
Bet ja kds vrs sastop meiteni, kas ir jaunava, un kura vl nav saderinta, un to sagrbj un pie ts gu
un tie tiek atrasti, tad tas vrs, kas pie vias ir guljis, lai dod meitenes tvam piecdesmit sudraba
ekeus, un t lai kst viam par sievu tpc, ka vi to ir piesmjis; tas viu nedrkst atlaist visu savu
mu. (5. Mozus 22:28-30)
e vartu uzdot vienkru jautjumu kur sti galu gal te tiek sodts? Vai vrietis, kur tikai
samaksja sodu par izvaroanu, vai ar meitene, kura tiek piespiesta precties ar vrieti, kur viu ir
izvarojis, un dzvot ar to, kamr vi nomirst? Vl viens jautjums, ko vajadztu uzdot vai sievieti labk
aizsarg Kurna stingr attieksme vai Bbeles vagums?
Dai cilvki, jo pai Rietumos, labprt izsmej ideju par to, ka vienkrba un atturba vartu kalpot
aizsardzbai. Vii saka, ka vislabk aizsardzba ir izgltoana, civilizta uzvedba un pasavaldba. Ms
vartu atbildt: tas viss ir oti jauki, bet ar to nepietiek. Ja ar civiliztbu pietiek, kd gan sievietes
Ziemeamerik neuzdroins iet vienas pa tumu ielu vai pat tikai rsot tuku autostvvietu? Ja
risinjums ir izgltba, tad kd gan td cienjam iestd k Kvnsas universitte pastv mjs
pavadanas pakalpojums, kas paredzts galvenokrt studentm universittes pilsti? Ja atbilde ir
pasavaldba, kd katru dienu plasazias ldzekos tiek ziots par seksulas uzmkans gadjumiem
darbaviets? Dai no tiem, kas pdjos gados apsdzti par seksulu uzmkanos, ir, piemram, Jras
kara flotes virsnieki, uzmumu vadtji, universitu profesori, senatori, Augstks Tiesas tiesnei un
ASV prezidents. Es neticju savm acm, kad lasju du statistiku kd bror, ko izdevis Kvnsas
universittes Sievieu studiju dekants:
Kand ik pc sem mintm tiek seksuli aizskarta kda sieviete,

 Katra tre Kandas sieviete savas dzves laik tiek seksuli aizskarta,
Katrai ceturtajai sievietei vias dzves laik draud izvaroana vai izvaroanas minjums,
Katra astot sieviete tiks seksuli aizskarta, apmekljot koledu vai universitti,
Saska ar ptjumu, 60% studiju vecuma kandieu atzst, ka vii seksuli uzmktos, ja btu droi,
ka vius nenoers.
Kaut kas paos pamatos nav krtb ar to sabiedrbu, kur ms dzvojam. Pilngi nepiecieamas ir
radiklas prmaias sabiedrbas dzvesveid un kultr.
Kautrguma un atturbas kultras izkopana ir vairk nek nepiecieama - atturba aprb, saruns
un uzvedb gan vrieiem, gan sievietm, citdi drm statistika turpins pasliktinties dienu pc dienas,
un dieml tiei sievietm bs par to jmaks. stenb jau cieam ms visi, bet, k teicis K. Dibrns:
(..) saemt sitienus nav tas pats, kas tos skaitt. [84] Tpc tda sabiedrba k Francijas, kura izsldz
no skolm jaunas sievietes td, ka vias valk atturgu aprbu, galu gal vienkri kait pati sev.
Tas ir viens no msdienu pasaules ironiskkajiem paradoksiem, ka tas pats galvaslakats, kas tiek
godts k svtuma simbols, kad to valk katou mene ar nolku pardt vriea autoritti, tiek
nozkts par apspiestbas simbolu, kad muslimu sieviete to valk savai aizsardzbai.
17. Epilogs
Visiem nemuslimiem, kas bija izlasjui ptjuma senko versiju, rads jautjums vai msdienu
muslimu sabiedrb muslimu sievietes saem eit aprakstto cildeno izturanos? Atbilde dieml skan
n. T k is jautjums neizbgami pardsies ikvien diskusij par sievietes statusu Islm, nepiecieams
sniegt uz to rpgi izstrdtu atbildi, lai lastjs vartu ieraudzt pilngu ainu.
Vispirms jsaprot, ka milzgs atirbas starp dadm muslimu sabiedrbm jebkdus visprinjumus
padara prk vienkrojous. Attieksme pret sievieti msdienu muslimu sabiedrb vari oti pla
spektr; t ir atirga ne tikai dads sabiedrbs, bet ar vienas sabiedrbas dados slos. Tomr
galvens ievirzes ir pamanmas. Gandrz visas muslimu sabiedrbas td vai citd pakp ir atkpus
no Islma idela jautjum par attieksmi pret sievieti. s novirzes galvenokrt pieder vienam no diviem
savstarpji pretjiem virzieniem Pirmais no tiem ir konservatvks, vairk ierobeojos un uz tradcijm
orientts; otrais liberlks un orientts uz Rietumiem.
Sabiedrbs, kas novirzjus pirmaj virzien, pret sievieti izturas saska ar param un tradcijm,
kas prmantotas no seniem. s tradcijas parasti liedz sievietm daudzas tiesbas, ko vim pieir
Islms. Turklt pret sievietm izturas saska ar pavisam citdiem standartiem nek pret vrieiem.

diskrimincija caurau visu sievietes dzvi: par vias piedzimanu priecjas mazk nek par zna
dzimanu; ir mazka iespja, ka via tiks stta skol; viai var tikt atemtas tiesbas uz vias dau no
imenes mantojuma; via tiek nemitgi uzraudzta, lai novrstu iespjamu nepiediengu uzvedbu, kamr
vias bra nepiedienga rcba tiek pieciesta; via var pat tikt nogalinta par rcbu, par kuru vias
imenes vriei parasti liels; viai ir visai maz teikanas imenei un sabiedrbai btiskos jautjumos;
iespjams, viai nav pilngas noteikanas pr vias paas paumu un kzu dvanm; visbeidzot, pati
kdama mte, via dotu priekroku dzemdt dlus, lai iegtu augstku statusu sabiedrb.
No otras puses, ir muslimu sabiedrbas vai noteiktas dau sabiedrbu daas, kuras pilngi prmusi
Rietumu kultra un dzvesveids. s sabiedrbas parasti bez domanas atdarina jebko rietumniecisku,
visbiek premot aunko, kas atrodams Rietumu civilizcij; par tipiskas moderns sievietes
augstko dzves mri kst sava fizisk skaistuma vairoana, via ir savas ermea formas, izmra un
svara apssta. Via daudz vairk cenas rpties par savu ermeni un pievilcbu nek par garu un
intelektu. Sabiedrba daudz augstk vrt vias spjas savaldzint, apburt un iekairint nek akadmiskos
sasniegumus, intelektulos centienus un socilo veikumu. Neviens nedom, ka vias rokassomi vartu
atrasties Kurna eksemplrs, jo t alla ir pilna ar kosmtiku, lai kur ar via neietu. Sabiedrb, kuru
interes viengi sievietes pievilcgums, vias gargumam nav vietas; via pavada savu dzvi, vairk
cenzdams stenot savu sievibu, nevis cilvcbu.
Kd muslimu sabiedrbas atkps no Islma ideliem? Nav viegli atbildt uz o jautjumu.
Visaptveros skaidrojums tam, kd muslimi nav sekojui Kurna vadbai attiecb uz sievietm, izietu
rpus ptjuma iespjm. Jsaprot, ka muslimu sabiedrbas ir novirzjus no Islma principiem jau
ilgstoi un daudzos aspektos. Ir visai liela atirba starp to, kam muslimi ietami tic, un to, ko vii
praktiz, un plaisa nav pardjusies pdjos gados, bet gan pastv jau daudzus gadsimtus un
paplains dienu no dienas. im procesam ir postoas sekas, kas muslimu pasaul izpauas gandrz vai
viss dzves joms: politiska tirnija un sadrumstalotba, ekonomiska atpalicba, socils netaisngums,
zintnes sabrukums, intelektula stagncija utt. Islmam neatbilstoais sievietes stvoklis msdienu
muslimu pasaul ir tikai dzikas kaites simptoms. Jebkur minjums reformt muslimu sievietes
pareizjo statusu nevar bt sekmgs, ja to nepavada plakas, visu muslimu sabiedrbas dzvesveidu
aptveroas reformas. Muslimu pasaulei nepiecieama atdzimana, kas to pietuvintu, nevis attlintu no
Islma ideliem. Rezumjot jsaka, ka priekstats, ka muslimu sievieu msdienu neapmierino stvoka
clonis ir Islms, ir pilngi maldgs. Muslimu problmu clonis nav vis prmrgi ciea turans pie
Islma, bet gan dzia un ilgstoa novrans no t.
Tpat vajadztu vlreiz uzsvrt, ka saldzino ptjuma mris nav jebkd veid nonievt
jdaismu vai kristietbu. Sievietes pozcija jdu-kristieu tradcij vartu ist biedjoa, vrtjot pc
divdesmit gadsimta beigu standartiem. Tomr vajadztu skatties uz o jautjumu atbilsto vsturisk
kontekst. Citiem vrdiem, lai objektvi novrttu sievietes statusu jdu-kristieu tradcij, jem vr

vsturiskie apstki, kuros tradcija attstjusies. Nav aubu, ka rabnu un bazncas tvu uzskatus par
sievietm iespaidoja dominjo attieksme pret sievieti viu sabiedrbs. Pati Bbele ir dadu autoru
dados laikos sarakstta, un os autorus nevarja neietekmt viiem apkrt esoo cilvku vrtbas un
dzvesveids. Piemram, likumi par laulbas prkpanu Vecaj Derb ir tik netaisngi pret sievietm, ka
msu domanas ietvaros tiem nav iespjams rast racionlu izskaidrojumu. Tomr, ja emam vr faktu,
ka sens ebreju ciltis bija sava entisk viendabguma premtas un rkrtgi dedzgi alka norobeot
sevi no apkrtesoajm ciltm un ka viengi precto sievieu izdartie laulbas prkpumi varja apdraudt
os centienus, ms vartu spt saprast, bet ne obligti atbalstt apsvrumus, kas izraisjui du
netaisngumu. Ldzgi ar bazncas tvu asos izteikumus pret sievietm nevajadztu apskatt atrauti no
sievieti nstos grieu-romieu kultras, kur vii dzvoja. Btu negodgi vrtt jdu-kristieu
mantojumu, nepievrot ne mazko uzmanbu ar to saisttajam vsturiskajam kontekstam.
Patiesb jdu-kristieu tradcijas vsturisk konteksta atbilstoa izpratne nepiecieama, lai saprastu
Islma devuma nozmbu pasaules vstur un cilvces kultr. Jdu-kristieu tradciju ietekmjusi un
veidojusi apkrtj vide, apstki un kultras, kurs t ir eksistjusi. Ldz kristieu ras septtajam
gadsimtam ietekme bija izkropojusi Mozum un Jzum skotnji atklto dievio vsti ldz nepazanai.
Sievieu neapmierinoais stvoklis jdu-kristieu pasaul ap septto gadsimtu ir tikai viens no faktoriem,
kas to apliecina. Td bija rkrtgi nepiecieama jauna Dievia Vsts, kas sptu vadt cilvci atpaka uz
Taisno Ceu. Kurns aprakstja jaun Vstnea misiju k jdu un kristieu atsvabinanu no smagajm
nastm, kas viiem bija uzkrautas: Those who follow the Messenger, the unlettered Prophet, whom they
find mentioned in their own Scriptures--In the Law and the Gospel-- For he commands them what is just
and forbids them what is evil; he allows them as lawful what is good and prohibits them from what is
bad; He releases them from their heavy burdens and from the yokes that are upon them. (7:157)
Tlab nevajadztu skatt Islmu k jdaisma vai kristietbas sncensi, bet gan k iepriek atklto
Dievio Vstu piepildjumu, pabeiganu un pilnveidi.
Ptjuma nobeigum es vltos sniegt padomu vispasaules muslimu kopbai. Jau ilgi daudzm
muslimu sievietm ir bijuas liegtas viu Islma pamattiesbas; pagtnes kdm ir jtop izlabotm, un
izlaboana ir nevis kda vlama labdarba, bet gan visu muslimu neatliekams pienkums. Vispasaules
muslimu kopbai ir jizdod muslimu sievieu tiesbu harta, kas balstta uz Kurnu un Islma praviea
mcto un kura atztu visas muslimu sievieu tiesbas, ko vim ir pieris viu Radtjs. Tlk jveic visi
nepiecieamie paskumi, lai nodrointu hartas preczu stenoanu. harta ir jau sen nokavjusies, bet
labk vlu nek nekad. Ja pai muslimi vis pasaul nenodroins savm mtm, sievm, msm un
meitm vim Islm pieirts tiesbas, tad kur gan cits to dars?
Turklt mums jbt pietiekami drosmgiem, lai nosttos pret savu pagtni un pilngi noraidtu ts
msu priekteu tradcijas un paraas, kuras ir pretrun ar Islma principiem. Vai gan Kurns bargi
nekritiz pagniskos arbus par to, ka tie tikai akli seko savu senu tradcijm? Tpat mums jattsta

kritiska attieksme pret visu to, ko ms saemam no Rietumiem vai jebkuras citas kultras. Protams,
mijiedarbba ar citm kultrm un mcans no tm ir nenovrtjama pieredze, un Kurns lakoniski
norda uz o mijiedarbbu k vienu no radanas mriem: O mankind, We created you from a single
pair of a male and a female, and made you into nations and tribes, that you may know each other.
(49:13) Tomr eit netiek pateikts, ka akla citu atdarinana neaubgi norda uz pilngu pacieas
trkumu.
Un visbeidzot dai vrdi nemuslimiem jdiem, kristieiem vai citdi -, kas lasa o ptjumu. Ir
mulsinoi, kd reliija, kas tik radikli prveidojusi sievietes statusu, tikusi izcelta un nomelnota k
sievietes apspiedoa un ierobeojoa. is priekstats par Islmu ir viens no msdienu pasaul visvairk
izplattajiem mtiem, to neprtraukti iemina milzgs daudzums sensacionlu grmatu, rakstu,
plasazias ldzekos publictu apgalvojumu un Holivudas filmu. s nemitgs maldinanas neizbgams
iznkums ir pilngi aplami prpratumi un bailes no jebk ar Islmu saistta. ai negatvajai Islma
atainoanai pasaules plasazias ldzekos ir jbeidzas, ja vlamies dzvot no diskrimincijas,
aizspriedumiem un prpratumiem brv pasaul. Nemuslimiem vajadztu pamant, ka pastv dzia plaisa
starp to, kam muslimi tic, un to, ko vii steno dzv, k ar saprast vienkro patiesbu, ka jebkura
muslima rcba nebt ne vienmr reprezent Islmu un ir ar to saska. Apzmt sievietes statusu
msdienu muslimu pasaul k islmisku btu tikpat tlu no patiesbas k apzmt sievietes pozciju
msdienu Rietumos k jdaismam vai kristietbai atbilstou.
Paturot to prt, muslimiem un nemuslimiem vajadztu uzskt sazias un dialogu procesu, lai
atbrvotos no visiem prpratumiem, aizdomm un bailm. ds dialogs ir pilngi nepiecieams cilvces
imenes miergai nkotnei.
Islmu vajadztu skatt k reliiju, kas rkrtgi uzlaboja sievietes stvokli un deva sievietm tiesbas,
kuras modern pasaule ir atzinusi tikai divdesmitaj gadsimt. Un Islmam joprojm vl ir tik daudz, ko
piedvt msdienu sievietei: paciea, respekts un aizsardzba visos aspektos un visos vias dzves
posmos no dzimanas ldz pat nvei, k ar visu vias gargo, fizisko un emocionlo vajadzbu atzana,
ldzsvars starp tm un ldzeki o vajadzbu piepildanai. Td nav nekas neparasts, ka vairums cilvku,
kas izvlas kt par muslimiem td valst k Lielbritnija, ir sievietes. ASV Islmu piemuo vid ir
etras reizes vairk sievieu nek vrieu. [85] Islmam ir patiem daudz, ko piedvt msu pasaulei,
kur ir tik liela vajadzba pc morlas vadbas un padoma. Vstnieks Hermans Eilts (Herman Eilts) 1985.
gada 24. jnij ASV Kongresa Prstvju paltas rlietu komitejai apliecinja: Pasaul ir gandrz miljards
muslimu. Tas ir iespaidgs skaitlis, tomr ne mazk iespaidgi man iet tas, ka msdiens Islms ir
visstraujk augo monoteisk reliija. Tas ir kaut kas, ko mums vajadztu emt vr. Islm ir kaut kas
pareizs. Tas piesaista oti daudz cilvku. J, Islm patiem ir kaut kas pareizs, un ir piencis laiks
izzint o pareizo. Es ceru, ka mans ptjums ir solis aj virzien.
Atsauces

1. The Globe and Mail, Oct. 4,1994.

2. Leonard J. Swidler, Women in Judaism: the Status of Women in Formative Judaism (Metuchen, N.J:
Scarecrow Press, 1976) p. 115.
3. Thena Kendath, "Memories of an Orthodox youth" in Susannah Heschel, ed. On being a Jewish

Feminist (New York: Schocken Books, 1983), pp. 96-97.

4. Swidler, op. cit., pp. 80-81.
5. Rosemary R. Ruether, "Christianity", in Arvind Sharma, ed., Women in World Religions (Albany:
State University of New York Press, 1987) p. 209.
6. Par ievrojamko svto teikto skat. Karen Armstrong, The Gospel According to Woman (London:
Elm Tree Books, 1986) pp. 52-62. Skat. ar Nancy van Vuuren, The Subversion of Women as Practiced by

Churches, Witch-Hunters, and Other Sexists (Philadelphia: Westminister Press) pp. 28-30.
7. Swidler, op. cit., p. 140.
8. Denise L. Carmody, "Judaism", in Arvind Sharma, ed., op. cit., p. 197.
9. Swidler, op. cit., p. 137.
10. Ibid., p. 138.
11. Sally Priesand, Judaism and the New Woman (New York: Behrman House, Inc., 1975) p. 24.
12. Swidler, op. cit., p. 115.
13. Lesley Hazleton, Israeli Women The Reality Behind the Myths (New York: Simon and Schuster,
1977) p. 41.
14. Gage, op. cit. p. 142.
15. Jeffrey H. Togay, "Adultery," Encyclopaedia Judaica, Vol. II, col. 313. Skat. ar Judith Plaskow,

Standing Again at Sinai: Judaism from a Feminist Perspective (New York: Harper & Row Publishers, 1990)
pp. 170-177.
16. Hazleton, op. cit., pp. 41-42.
17. Swidler, op. cit., p. 141.

18. Matilda J. Gage, Woman, Church, and State (New York: Truth Seeker Company, 1893) p. 141.
19. Louis M. Epstein, The Jewish Marriage Contract (New York: Arno Press, 1973) p. 149.
20. Swidler, op. cit., p. 142.
21. Epstein, op. cit., pp. 164-165.
22. Ibid., pp. 112-113. See also Priesand, op. cit., p. 15.
23. James A. Brundage, Law, Sex, and Christian Society in Medieval Europe ( Chicago: University of
Chicago Press, 1987) p. 88.
24. Ibid., p. 480.
25. R. Thompson, Women in Stuart England and America (London: Routledge & Kegan Paul, 1974) p.
162.
26. Mary Murray, The Law of the Father (London: Routledge, 1995) p. 67.
27. Gage, op. cit., p. 143.
28. Skat., piemram, Jeffrey Lang, Struggling to Surrender, (Beltsville, MD: Amana Publications, 1994)
p. 167.
29. Elsayyed Sabiq, Fiqh al Sunnah (Cairo: Darul Fatah lile'lam Al-Arabi, 11th edition, 1994), vol. 2,
pp. 218-229.
30. Abdel-Haleem Abu Shuqqa, Tahreer al Mar'aa fi Asr al Risala (Kuwait: Dar al Qalam, 1990) pp.
109-112.
31. Leila Badawi, "Islam", in Jean Holm and John Bowker, ed., Women in Religion (London: Pinter
Publishers, 1994) p. 102.
32. Amir H. Siddiqi, Studies in Islamic History (Karachi: Jamiyatul Falah Publications, 3rd edition,
1967) p. 138.
33. Epstein, op. cit., p. 196.
34. Swidler, op. cit., pp. 162-163.
35. The Toronto Star, Apr. 8, 1995.

36. Sabiq, op. cit., pp. 318-329. Skat. ar Muhammad al Ghazali, Qadaya al Mar'aa bin al Taqaleed al

Rakida wal Wafida (Cairo: Dar al Shorooq, 4th edition, 1992) pp. 178-180.
37. Ibid., pp. 313-318.
38. David W. Amram, The Jewish Law of Divorce According to Bible and Talmud ( Philadelphia:
Edward Stern & CO., Inc., 1896) pp. 125-126.
39. Epstein, op. cit., p. 219.
40. Ibid, pp 156-157.
41. Muhammad Abu Zahra, Usbu al Fiqh al Islami (Cairo: al Majlis al A'la li Ri'ayat al Funun, 1963) p.
66.
42. Epstein, op. cit., p. 122.
43. Armstrong, op. cit., p. 8.
44. Epstein, op. cit., p. 175.
45. Ibid., p. 121.
46. Gage, op. cit., p. 142.
47. B. Aisha Lemu and Fatima Heeren, Woman in Islam (London: Islamic Foundation, 1978) p. 23.
48. Hazleton, op. cit., pp. 45-46.
49. Ibid., p. 47.
50. Ibid., p. 49.
51. Swidler, op. cit., pp. 144-148.
52. Hazleton, op. cit., pp 44-45.
53. Eugene Hillman, Polygamy Reconsidered: African Plural Marriage and the Christian Churches (New
York: Orbis Books, 1975) p. 140.
54. Ibid., p. 17.
55. Ibid., pp. 88-93.

56. Ibid., pp. 92-97.

57. Philip L. Kilbride, Plural Marriage For Our Times (Westport, Conn.: Bergin & Garvey, 1994) pp.
108-109.
58. The Weekly Review, Aug. 1, 1987.
59. Kilbride, op. cit., p. 126.
60. John D'Emilio and Estelle B. Freedman, Intimate Matters: A history of Sexuality in America (New
York: Harper & Row Publishers, 1988) p. 87.
61. Ute Frevert, Women in German History: from Bourgeois Emancipation to Sexual Liberation (New
York: Berg Publishers, 1988) pp. 263-264.
62. Ibid., pp. 257-258.
63. Sabiq, op. cit., p. 191.
64. Hillman, op. cit., p. 12.
65. Nathan Hare and Julie Hare, ed., Crisis in Black Sexual Politics (San Francisco: Black Think Tank,
1989) p. 25.
66. Ibid., p. 26.
67. Kilbride, op. cit., p. 94.
68. Ibid., p. 95.
69. Ibid.
70. Ibid., pp. 95-99.
71. Ibid., p. 118.
72. Lang, op. cit., p. 172.
73. Kilbride, op. cit., pp. 72-73.
74. Sabiq, op. cit., pp. 187-188.
75. Abdul Rahman Doi, Woman in Shari'ah (London: Ta-Ha Publishers, 1994) p. 76.

76. Menachem M. Brayer, The Jewish Woman in Rabbinic Literature: A Psychosocial Perspective
(Hoboken, N.J: Ktav Publishing House, 1986) p. 239.
77. Ibid., pp. 316-317. Skat. ar Swidler, op. cit., pp. 121-123.
78. Ibid., p. 139.
79. Susan W. Schneider, Jewish and Female (New York: Simon & Schuster, 1984) p. 237.
80. Ibid., pp. 238-239.
81. Alexandra Wright, "Judaism", in Holm and Bowker, ed., op. cit., pp. 128-129
82. Clara M. Henning, "Cannon Law and the Battle of the Sexes" in Rosemary R. Ruether, ed.,

Religion and Sexism: Images of Woman in the Jewish and Christian Traditions (New York: Simon and
Schuster, 1974) p. 272.
83. Donald B. Kraybill, The riddle of the Amish Culture (Baltimore: Johns Hopkins University Press,
1989) p. 56.
84. Khalil Gibran, Thoughts and Meditations (New York: Bantam Books, 1960) p. 28.
85. The Times, Nov. 18, 1993.
Links.
(R a ks t a o r i i n l n o s au ku m s )

http://www.islamtoday.com/showme_weekly_2004.cfm?cat_id=30&sub_cat_id=722