Darba grupai = decembris, 2015.

Veidos valsts finanstu NVO fondu

Nevalstiskajm organizcijm (NVO) ir btiska loma sabiedrbai svargu lmumu

pieeman. Daudzas NVO aktvi piedals normatvo aktu izstrd un itin biei vr prjs
sabiedrbas uzmanbu uz saspjum un steidzami risinmm problmm.
Lai biedrbas un nodibinjumi sptu pilnvrtgi ldzdarboties demokrtijas procesos un sniegt
sabiedrbai pakalpojumus, kas uzlabo dzves kvalitti, informt un izgltot iedzvotjus par
valst notiekoajiem procesiem, nozmgs ir finansilais atbalsts organizciju darbam.
2016.gad ir iecerts veidot nacionlo NVO fondu. Tas nozm, ka biedrbm un
nodibinjumiem bs iespja saemt valsts finansjumu savas kapacittes stiprinanai.
NVO strd sabiedrbas lab
Normatvajos aktos ir ar noteikta nepiecieamba NVO prstvjiem piedalties lmumu
pieemanas proces. To paredz, piemram, Ministru kabineta krtbas rullis, nosakot, ka
Valsts sekretru sanksm jpiedals nevalstisko organizciju prstvjiem. Tdjdi
nevalstiskajm organizcijm tiek doti uzdevumi, bet netiek paredzti ldzeki to izpildei.
Sadarbbas laik starp valsts prvaldi un NVO ir abpusji atzts, ka no valsts budeta
ldzekiem finansta fonda izveide nodrointu relu atbalstu NVO noteikto pienkumu
izpildei.
"Biedrbas un nodibinjumi ir nozmgi sadarbbas partneri valsts prvaldes
institcijm."

"Fonda izveides proces kritiska situcija izveidojs gada augusta beigs, kad nevalstiskais
sektors saprata finansjuma nebs. Td atbalsts tika meklts Saeim, NVO prstvjiem

tiekoties ar deputtiem un skaidrojot fonda nepiecieambu. Mrtiecg darba rezultt fonda

izveidei tika saemts deputtu atbalsts, kas nodroinja finansjuma pieiranu," ststa
R.Ppie.

Pdjo gadu laik nacionl NVO fonda funkciju, Latvijas pilsoniskaj sabiedrb ieguldot
vairkus miljonus eiro, aizstja Eiropas Ekonomisks zonas un Norvijas finanu
instrumenti. "Ja ms pai neesam gatavi ieguldt sav pilsoniskaj sabiedrb, kpc citiem to
dart?" jaut Latvijas pilsonisks alianses vadtja.
Fondu administrs SIF
Fonda izveides proces piedvja trs finansanas modeus. Pirmais variants paredzja jauna,
neatkarga NVO fonda dibinanu, kur konsolidtu visu ministriju NVO atbalstam paredzto
finansjumu. Otrais variants paredzja, ka katra ministrija atsevii sniegtu valsts budeta
finansilo atbalstu savas nozares NVO darbbai. d gadjum neveidotu jaunu, atseviu
institciju. Treais variants pilsonisks sabiedrbas ilgtspjbas attstbas stiprinanai un
NVO darbbas atbalstam paredzja izveidot atseviu valsts budeta programmu, ts
administranu uzticot Sabiedrbas un integrcijas fondam (SIF).
Izvrtjot visus trs variantus, izvlts treais fonda administranu nodot SIF kompetenc.
obrd dads nozars savu darbbu stenojoajm nevalstiskajm organizcijm ir atirgas
iespjas finansjuma saemanai. NVO fonda finansjuma sadali uzticot SIF, visu nozaru
nevalstiskajm organizcijm nosacjumi finansjuma saemanai bs viendi.
Ar pam nevalstiskajm organizcijm treais variants ita piemrotkais. Latvijas
pilsonisk alianse rosinja noteikt, ka projektu vrttjiem jbt zinmiem un jspj pamatot,
kd konkrtais projekts atbalstts vai noraidts.
SIF dadas valsts un rvalstu finansjuma programmas, kuras sniedz atbalstu biedrbm un
nodibinjumiem, steno jau kop 2001.gada. SIF jau ir ieguvis atpazstambu k fonds, kas
pieir finansjumu biedrbm un nodibinjumiem to pamatdarbbas, aktivitu, intereu
aizstvbas nodroinanai. Uzticot NVO fonda administranu SIF, nav nepiecieams veikt
izmaias normatvajos aktos vai pieemt jaunus, jo ir jau atbilstos normatvais reguljums
NVO fonda programmas stenoanai.
Materilu sagatavoja:
biedrbas Talantu pilsta, projekta Demokrtiskie studiju api
2012.EEZ/DAP/MIC/076 darba grupa, 2015. Projektu Demokrtiskie studiju api finansili
atbalsta Islande, Lihtenteina un Norvija.
Par publikcijas saturu atbild biedrba Kultras un izgltbas studija "Talantu Pilsta".