Rezulttu analze

Anket tika uzdoti 14 jautjumi, kuros respondentam, vecum no 1418 gadiem, tika lgts izklstt savas domas. Apkopojot atbildes, autore
noskaidroja, ka:
1) Kda ir Jsu izpratne par to, kas ir veselgs dzvesveids?

Diagramma balsts uz 30 respondentu atbildm

1
5 20

Veselgs uzturs

Aktvs dzvesveids

Mazk kaitgo ieradumu

Uzemt organismam
nepiecieamo dens
daudzumu

Izvairans no neveselgas
prtikas

Dzve bes stresa

Rpes par pasajtu

Pilnvrtgs miegs

3
27

Uzturans svaig gais

Respondentu atbildes uz o jautjumu bija oti atirgas, tau

visi ir nosaukui veselga dzvesveida galvenos principus. Nav
noslpums, ka veselgs dzvesveids uzlabo veselbas stvokli,
organisma funkcijas, k ar spj pat pagarint dzves ilgumu, tau,
msdiens, nav viegli to ievro. Ikdiena aizrit steig un vairums
sabiedrbas izvlas trs uzkodas vai pusfabriktus, lai nomktu bada
sajtu, k ar ikdienu pavada biroj, bezgaisa telp un bez kustbm,
tau televzija un interneta vietnes aiz vien vairk mudina cilvkusi
pievrsties veselgam dzvesveidam. Apskatot aptauj iegtos datus,
varu secint, ka sabiedrba zina, kas ir veselgs dzvesveids un t
galvenie principi.
2) Kda veida prtiku Js uztur lietojat?
12 no 30 aptaujtajiem respondentiem apgalvo, ka uztur lieto
mjs gatavotu dienu. 4 respondenti uztur, biek, lieto trs
uzkodas, tau 12 respondenti uzskata, ka uztur lieto veselgu
prtiku.
Katrs indivds lietas uztver savdk, piemram, kds uzskata,
ka d veselgi, jo maltti ietur tikai mjs vai mjs pagatavoto

paem ldz, tau tas nebt nenozm, ka is diens ir veselgs. Par

veselgu prtiku var uzskatt tikai tdu, kurai ir augsta bioloisk
vrtba, jeb spj sniegt organismam nepiecieams uzturvielas, tau
mjs pagatavots malttes var bt piestintas ar taukiem, k ar
pagatavotas no iegdtajiem pusfabriktiem, kas neatstj labu
iespaidu uz organisma darbbu.
3) Cik reiu dien Js ieturat maltti?
2 no aptaujtajiem 30 respondentiem neietur maltti biek k
1-2 reizes dien. Dietalogi uzskata, ka ir jd biei, bet mazs
porcijs, tau dot retk un vairk, tiek noslogota gremoanas
sistma. 22 no respondentiem ietur maltti no 3-4 reizm dien, kas
tiek uzskatt par samrgu malttes ieturanas bieumu, tau 6 no
aptaujtajiem respondentiem maltti ietur 4-5 reizes dien. Neviens
no respondentiem neietur maltti biek par 5 reizm dien.
Organisma neprslogoanai un pareizai funkcionanai ir jd
maz, bet mazs porcijs. Mazs porcijas neizstaipa kuni, ldz ar to
trk rodas sta sajta, k ar netiek prslogota gremoanas sistma.
Starp dienreizm vlams btu ievrot vismaz 3 stundu intervlu, k
rezultt dienas laik tiek ieturtas 4-5 dienreizes.
4) Cik daudz dens dien izdzerat?
23 no 30 aptaujtajiem respondentiem dien uzem no 1-2l
dens, 6 respondenti dien uzem 2,5-3l dens, bet 1 no
aptaujtajiem respondentiem uztur uzem vairk nek 3l dens
dien.
rsti uzskata, ka optimlais, organisma funkcionanai
nepiecieamais, daudzums ir no 2-3l dens dien, jo is ir daudzums,
kas nodroina organisma pilnrtgas funkcijas, piemram, muguras
smadzeu darbbu, temperaturas uzturanu, vielmaiai un citm
funkcijm. Prmrga dens uzemana ir kaitga, jo t rezultt
organisms zaud uzemtos sus un minerlus.
5) Vai nodarbojaties ar vingroanu vai kdu sporta veidu?
20 no aptaujtajiem respondentiem apgalvo, ka nodarbojas ar
vingroanu vai kdu no sporta veidiem, tau 10 no 30 aptaujtajiem
respondentiem to neievro.
Dada veida aktivittes spj uzlabot pasajtu, azint stresu
k ar uzlabo muskuu spku un izturbu. Zintnieki ir atkljui, ka
pareizai organisma darbbai, ikdien vajadztu vingrot vai
nodarboties ar kdu sporta veidu vismaz 15-30 mintes, lai
sirdsdarbba palielintos 2 reizes un izsistos pirms sviedru lses.

6) Kds ir Jsu dzvesveids?

Diagramm balsts uz 30 respondentu atbildm

13%
oti aktvs

27%

Aktvs
Mazkustgs

60%

Ttad, nav noslpums, ka aktivittes uzlabo veselba, cilvka

paasjtu un izkstu, tau kuri no mums to ievro? Musdiens
aktivittes ir liela problma, jo ks populras profesijas, kurm tiek
pielgots sdos dzvesveids, k ar brni, t viet lai zpltu sples
lauk, to dara pie datora vai citm msdienu modernajm
tehnoloijm.
Izvrtjot aptauj iegtos datus, secinu, ka cilvki ir dadi un
to uzksati un profesija ar. Apkopotie dati parda to, ka 60% no
aptaujtajiem respondentiem ir aktvs dzvesveids, kas liecina par to,
ka vairk k puse no aptaujtajiem rpjas par savas veselbas
labkljbu. Prk aktvs dzvesveids rada stresu vai pat depresiju, kas
ir jaunu slimbu clonis, td gadjum btu ieteicams plnot savu
laiku, tau mazkustga dzvesveida piekritjiem vajadztu bt
saudzgkiem pret savu veselbu un pievrsties aktivittem.
7) Vidji, cik stundas pavadt mieg?

Diagramma balsts uz 30 respondentu atbildm

10%

3%
30%

57%

4-6h

7-8h

8-9h

Vairk

Viens no svargkajiem veselga dzvesveida principiem ir

veselgs miegs. Valda uzskats, ka optimlais laiks, kuru vajadztu
pavadt mieg ir no 6-8 stundm diennakt. Brni pavada ilgku laiku
mieg, jo miega laik tiek izstrdts auganas un attstbas hormons.
Pieauguajiem miegs paldz atjaunot spkus, justies mundriem, uztur
labu garastvokli un attieksmi pret dzvi. Tau, prmrga gulana
spj izraist reiboni un, ilgk laika perioda, pat smadzeu darbbas
traucjumus.
Apskatot aptaujto datus, var redzt, ka tikai 57% no 30
aptaujtajiem ir pilnvrtgs miegs. 30% aptaujto ir miega trkums,
tau 13% pavada daudz vairk laika mieg, nek organismam tas ir
nepiecieams.
8) Pc Jsu domm, Jsu atptas un darba rems ir
sabalansts?
10 no aptaujtajiem respondentiem apgalvo, ka to darba un
atptas rems ir sabalansts, 15 respondentu uzskata, ka t nav,
tau 5 respondentiem trkst informcijas, lai noskaidrotu vai to darba
un atptas rems ir sabalansts vai nav.
Sabalansts atptas un darba rems ir viens no veselga
dzvesveida principiem. Apskatot iegtos datus, var secint, ka pusei
no aptaujtajiem nav sabalansts atptas un darba rems. Prslodze
vai ar prmrga gulana var spcgie ietekmt organisma darbbu,
k rezultt ir lielkas iespjas slimot ar depresiju, smadzeu
darbbas problmm un citm slimbm.
9) Vai Jums piemt kdi kaitgie ieradumi?

Diagramma balsts uz 30 respondentu atbildm

4 2 1 9
12
10
16

11

Smkana un/vai citu narkotisko vielu lietoana

Alkohola lietoana
Malttes ieturana nakts
Prmrga saldumu ana
Negulana nakts
Konfliktana ar apkrtjo sabiedrbu
Ilga sdana pie datora
Nav viedoka