RDZINIEKI Pdjo gadu sarets migrcijas dinamikas d ir grti pateikt, cik rdzinieku patiem dzimui Rg un cik ieceojui.

Intervijas atklja, ka piedzimana Rga nebt netiek uzskatta par btiskko faktoru, kas padara kdu par stu rdzinieku, bet drzk dzvoana Rg un sajta, ka tu tai esi piedergs ejot pa ielm, atpazsti cilvkus, neprtraukti satiec kdu paziu. Ksenija (18) par stiem rdziniekiem uzskata cilvkus, kuri pastvgi atrodas Rg un interesjas par Rgas notikumiem, tajos iesaists. Aptaujto krievvalodgu vid k definjos faktors uzsvrts ar Rgas patriotisms un rpes par savu pilstu. Sergejs (42): sts rdzinieks ml savu pilstu un cenas dart kaut ko, lai sav iemotj pilst btu labi un patkami dzvot. Konstantns (21): Es uzskatu sevi par rdzinieku, jo pirms 21 gada es piedzimu Rg, un kop t laika neesmu dzvojis nevien cit pilst. Es lepojos ar to, un mlu Rgu. Maksims (36), savukrt, stu rdzinieku saista ar latvieu mkslas darbiniekiem, nosaucot vrd Viju Artmani, Raimondu Paulu un dirientus brus Kokarus. No citm Latvijas dam iebraukuajiem sajta Rga biei vien ir tda k Mrtiam Sirmajam (pavrs, raidjuma Sirm dienkarte vadtjs), kas uz Rgu prvcies desmitaj klas Rg vii dzvo, bet mjas tomr ir tur, kur vii izaugui. Mrti uzskata, ka tie rdzinieki, kas ir no laukiem, biei vien aktvi darbojas, lai prradtu Rgu: Lauku cilvki ir tie, kas vienmr Rg kaut ko maina, tie dartji un domtji, jo vii ienk svaigi iek un katrs saprot, k grib to Rgu. Vii identificjas ar vietu, no kurienes atnkui, bet prakmeojas un paliek par rdziniekiem. Rdzinieki k urbna centra prstvji tiek uztverti k individulki un uz sevi vrstki nek rpus Rgas dzvojoie. No malas raugoties, rdzinieki iet noslgti un neieinteresti citu cilvku dzv, tdi, kas neskats acs. o sajtu apraksta Mrti Sirmais: Kad es ievcos Rg un centrlaj stacij vl bija daudz gucuu un ignu, kdiem prgrieztiem mjiem rdzinieki gja viiem garm, pilngi prbijuies. Laukos vrt vairk pc t, kds tu esi cilvks. Taj pa laik, k atzm Alla Petropavlovska (urnliste, urnla ubu galven redaktore), var ar uzskatt, ka sti rdzinieki atiras no prjiem Latvijas iedzvotjiem, jo ir atvrtki gan temperamenta, gan viedoku zi. Via piebilst, ka nevien cit viet Latvij nav tik samiksti iedzvotji. Cilvki ir oti dadi. Nav runa par valodu, bet par apziu, tradcijm. Iedzvotju sajaukums pards ar rzemnieku asocicijs ar Rgu (Taiss Klaubergs, vcu jurists, kam pieder savs uzmums Rg). Runjot par pazmm, kas raksturo rdziniekus, Irina (43) min aizemtbu: Rdzinieks caurmr ir aizemts daudz strd, atptai paliek mazk laika. Laimgki ir tie, kuriem ir kd vasarnca, kur var mazliet novirzt domas. Pirmaj pln tomr ir darbs, un tas zinm mr kait ar imenei, jo maz laika cilvki pavada kopa ar imenes locekiem, kaut gan daudziem gribtos vairk laika pavadt ar savm imenm. Jsaka, ka oficil statistika parda, ka nodarbintie rdzinieki nestrd vairk par citiem nodarbintiem Latvijas iedzvotjiem (vidji 42,51 h ned), turklt mjas darbiem un imenes aprpei vii velta par trim stundm mazk (12,7 h) nek citi nodarbintie Latvij (15,51 h). Kopum brv laika nodarbintajiem rdziniekiem ir gandrz tikpat, cik citiem Latvijas iedzvotjiem (vidjais rdtjs 24,1 h ned), jo mjas darbiem ietaupts stundas tiek pavadtas ce un mieg.1 Brvo laiku, k atklja intervijas, rdzinieki pavada patrjot dadus produktus un pakalpojumus, bet ar lai dotos r no Rgas nedas nogal, izbraucot uz rzemm vai laukiem/vasarncu. Pastv uzskats,
1

http://old.csb.gov.lv/lteksts.cfm?tem_kods=dz_lim&datums=%7Bts%20'2005-02-23%2013%3A00%3A00'%7D (skatts 2.01.2007)

ka Rgas centru brvdiens, jo pai klus centra rajon, nav ko apmeklt, jo tur nav ko dart. ATIRBAS STARP LATVIEIEM UN KRIEVIEM RGAS UZTVER Runjot par abm galvenajm Latvijas (un Rgas) kopienm krievvalodgajiem un latviski runjoiem, vienmr pastv risks, ka teiktais tiks interpretts politiski, td reti kur ptjums reli pievras ai tmai. ptjuma ietvaros, balstoties uz intervijm, k ar mediju ziojumu, iespjams iezmt dadas tendences, kas atspoguo atirbas taj, k Rgu uztver krievu un latvieu rdzinieki. Vartu teikt, ka krievvalodgajiem rdziniekiem attiecbas ar Rgu ir mazk saretas nek latvieiem, kas biei vien nav Rg dzimui un vsturiski saistjui Rgu ar rzemnieku, ne-latvieu citadeli. Vairki projekta ietvaros aptaujtie krievvalodgi iedzvotji k galveno stu rdzinieku definjoo faktoru minja mlestbu pret Rgu, kam btu jizpauas ar darbb (vides uzkopan un uzturan), turpretim latviei nereti sapo par aizbraukanu no Rgas un apmeanos mazk urbn vid. Teju visi aptaujtie krievvalodgie uzsvra, ka vius par stiem rdziniekiem padara tas, ka vii negrass braukt prom. T Ksenija (18) pc garka sevi neapmierinoo Rgas faktoru uzskaites piebilst: Es esmu patriote, dieml nekur nebrauku. T k krievvalodgajiem Latvijas iedzvotjiem identificans ar valsti ir saretka nek latvieiem, Rga biei vien ir t vieta, kas veido viu identitti. Alla Petropavlovska atklj, ka viai Rga esot vieng identifikcijas iespja, jo k ne latvietei, ne krievietei, viai nav citas ciets identittes, td rdziniece ir oti piemrota, jo ne Latvijas laukos, ne Krievij via nejtas piederga: Rga ir vieta, kur jtos k mjs. Sajta, ka neesi piedergs ar Krievij, tika uzsvrta ar fokusgrup, kas notika krievu valod. Dadi ptjumi jau pieskruies lielajm atirbm krievvalodgo un latviski runjoo pieredzs, jo pai dzvojot dads mediju telps. Btiskkais klupanas akmens, tpat k Latvijas un Krievijas attiecbs, parasti tiek saistts ar vstures faktu interpretciju. Tas atspoguojas ar priekstatos par Rgu. Krievvalodgajiem rdziniekiem labie laiki saists ar padomju laiku spoo Rgu, kas atradusies kustb un attstb (iespjams, septidesmitie gadi vai astodesmito gadu skum), kamr latvieiem, k atzmja Alise Tfentle (rakstniece, urnla Foto kvartls galven redaktore), t ir trsdesmito gadu elitr Rga ar augstko sabiedrbu, operas apmekljumiem un attiecgiem produktiem, kas, viasprt, izskaidro Stendera ziepju fabrikas un Emla Gustava okoldes popularitti: Rgas tls balstts uz Latvijas laika tradcijm, smalkas balles. Daudziem tas ir idels. Elitra, buruziska, mietpilsoniska. emot vr vsturiskos apmeans faktorus, var sact, ka pc etnisk daljuma atiras ar telpisk domana. Mikrorajona kultra, piemram, no Rgas centra un veco rajonu kultras atiras ar to, ka krievvalodgie iedzvotji ir vairk apmierinti ar dzvi da tipa rajon nek latviei. Tas izpauas ar izvltajs izklaides viets sav rajon un Jrmal vai Bolderj pie jras. Larisa (35): Latviskie runjoie iedzvotji vairk uztver Rgas centru, vecas kas. Manas draudzenes ir latvietes, vim patk tusties vecpilst. Krievvalodgie vii kaut kur nomals, Jrmal. Intervijas atklja, ka lielka daa aptaujto redz abas Rg dzvojos kopienas k parallas struktras, skaidrojot to ar kultru un mentalitti. Sergejs (42): Dieml, cik es atceros, t ir bijis vienmr. Gan Latvija, gan Rga dieml ir sadaltas divs kopiens: krievvalodgie un latviski runjoie. Un tie dzvo k divi norobeoti klani. Pasaprotams, ka to cei krustojas, tie konflikt. Tomr mentalitu atirbas ir

redzamas ikdien. Irina (43): Es domju, protams, ka atiras, jo ir atirga mentalitte. Pc manam domm, latviei tomr ir melanholiskki, ldzsvarotki, ne sti piebremzti, bet... Krievi ir aki, ask rea uz kdam pardbm, emocionlki, atkltki. Nacionls rakstura pabas ietekm gan uzvedbu, gan dzves veidu. Ldzgus uzskatus pauda ar aptaujtie radoie eksperti. Jatzm, ka gados jaunkie krievi, kaut ar nenoliedz atirgs kultras iezmes, redz krievu un latvieu dzves vairk prkljamies. Ksenija (18): Krievi tpat var piedalties visos latvieu paskumos, miergi run latviski, strd kop ar latvieiem, tiesbas ir viendas. Via ar vlas, lai pc desmit gadiem prezidents neatkarbas dienas run nordtu ar uz krieviem, nevis tikai latvieiem. Krievvalodgo rdzinieku marginlittes sajtu uzsver ar Konstantns (21): Krieviem ir sava kultra un intereses, latvieiem ts ir citdas. Kaut gan ts biei prkljas. Var teikt, ka latvieiem ir sava kultra, jo tiem ir savi tetri, sava muzikl gaume, ir pat klubi, kur atpas lielkoties latviski runjoa jaunatne. Ar krieviem ir tas pats. To mazliet iespaido ar politisk attieksme. Ms nerunsim par politiku, bet krievi jtas pie mums vairk apvainoti. Alla Petropavlovska uzskata, ka tagad aizvien ierastka situcija, ka krievvalodgie Latvijas iedzvotji ir labk informti par to, kas notiek otr kopien, nek latviei. Via atceras gadjumu, kad kd projekt latvieu sieviete, kas dzvoja laukos, priecjs, ka pie vias brni beidzot redzs dzvus krievus. Alla Petropavlovska piebilst: Vajag integrt latvieus, jo krievi, gribi vai negribi, zina latvieus. Politii, ierdi, zintnieki vii skan, pres ir viedoki. Latvieu medijos krievu vispr nav, ir tikai masa krievi. Tiei saistb ar kultras un izklaides informciju krievvalodgie Rgas iedzvotji jtas mazk informti. Visbiek tiek izmantoti interneta resursi, paziu padomi un avze 5 mintes. Ar mediju analze atklja, ka, piemram, par notikumiem Andrejsal krievu prese rakstjusi daudz mazk nek latvieu. Alla Petropavloska to skaidro ar krievu mediju neelastbu un kadru trkumu: Krievu urnlistu vide k subkultra ir aura un kontakti ar auri. Vajag rakstt un aicint! Un krievi ar zins. Es lasu latvieu avzes, jo ne tikai interes latvieu-krievu pozcijas, bet tajs ar informcijas ir vairk un plaka. Tas, ka Latvijas krieviem ir maz pazstamu Latvijas krievu personbu, ko vartu uzskatt par publiskiem viedoku veidotjiem, apstiprinjs ar, runjot ar prjiem informantiem un krievvalodgas fokusgrupas dalbniekiem. Tika pieminti Raimonds Pauls, Vija Artmane, Nils Uakovs, Tatjana danoka, Marija Naumova, bet izteiktas aubas, vai os cilvkus visi paztu. RGA - KOSMOPOLTISKA VAI PROVINCILA? SKATS NO MALAS Lielk daa aptaujto rzemnieku piekrita, ka Rga var tikt uzskatta par metropoli, bet domas daljs par to, vai t ir kosmopoltiska pilsta. Toms Cakuls, Kandas latvietis, kur aizvadto vasaru pavadjis Latvij un aktvi piedaljies Rgas kultras dzv: Rga man tomr iet diezgan kosmopoltiska tpc, ka pastv tas sajaukums ar latvieiem un krieviem, piemram, ar tas, ka pilsoniskie lderi un institcijas iet samuas krietnu devu rzemju ietekmes. Taiss Klaubergs, savukrt, uzskata, ka, neskatoties uz neapaubmo trs Baltijas valstu centrls pilstas statusu, Rga ir provincila tiei td, ka taj nepastv aktva rzemnieku vide: Man gan Rga iet oti provincila tpc, ka eit ir tik maz rzemnieku (man iet tikai kdi 1000), un vietjie nekur neiet, un, ja iet, tad tie ir tdi vietjie, kas ir atgriezuies kaut kur no rzemm. Tiei attiecbas un komunikcija ar vietjiem (gan krieviem, gan latvieiem) ir viena no galvenajm tmm, kurai pieskaras visi aptaujtie Rg dzvojoie rzemnieki. ervins Dss,

ameriknis, kas rpus ASV dzvo jau septius gadus, no kuriem Rg pavadjis divus: Es nepazstu tipiskus latvieu. Visi, kurus pazstu, interesjas par ko vairk k tikai Latviju, studjui rzems vai ar ir oti socili atvrti. Tipisks latvietis tds nav. Krievus es vispr nepazstu, kaut Latvij dzvoju jau divus gadus. Taiss Klaubergs: Man Latvija iet k Vcija piecdesmitajos gados. Tas ir tikai dabiski. Prmaias tau notika tikai pirms 15 gadiem. Tdas vietas k Istaba, kaut kas tds vispr nepastvja pirms desmit gadiem. Rga (ts centrs) tiek aprakstta k monolta pilsta, bez dadbas. ervins Dss: Man Rg pietrkst neighbourhoods k Parz, London, ar Losandelos un Sanfrancisko, kur katr no rajoniem ir sava atmosfra. Te var iet uz Vecrgu vai Tetra bru, t sajta ir viena un t pati. Es saprotu, ka iespjas Rg ir ierobeotas, bet tas man pietrkst. Ar te ir tik daudz bru un restornu, bet lielk daa no tiem nav pai labi. Intervijs tika mints, ka Rg rkrtgi grti iepazties ar cilvkiem. Pters Folkins, Kandas iedzvotjs, ieguldjumu izptes specilists, kas pusotru gadu dzvo Latvij: Pietrkst vietas, kur pirmo reizi iepazties ar kdu cilvku, uzturt interesantu sarunu. Devis no desmit reizm te interesanta saruna ir tikai ar tiem, kurus jau pazsti. Vi min, ka varbt vainga valodas barjera, bet Taiss Klaubergs, kas prot latvieu valodu piebilst, ka tik un t vi paliek rpus rdzinieku privtajiem tkliem reti kur latvietis mjs rko balltes, ko vi skaidro ar to, ka daudziem nav piencgu telpu paskumu rkoanai, k ar ar visprjm cilvku savstarpjm attiecbm. Taiss apraksta cilvku attiecbas Latvij k oti formlas. Vi piebilst, ka ir tda sajta, ka visi eit viens otru pazst no brnudrza laikiem un ar citiem iepazties nevlas. Alise Tfentle sav romn Rgas siltums aprakstjusi das ekskluzvas cilvku attiecbas Rg, kas balsts uz cilvku loku, kas nav persongi pazstami, bet jebkuru darjumu krto caur pazanos, ieteikumiem, tur grti ietikt iek, ja neesi studiju gados iekuvis td pulci. Alla Petropavlovska problmas komunikcij, par kurm sdzas iebraucji un ar vietjie, saista ar prmaias laika depresiju un uzskata, ka ir uztvrusi, ka jaun paaudze esot citdka. Alla Petropavlovska: Ms visi dzvojam savos dzvokos un darb, ne t k Parz, Barselon tur dzvo pilst. Iet uz kafejncu padzert kafiju, vakaros dodas iels. Ms ne, mums kopj vide depresva. Pilsta ir drma. Vasar visi uz ielm, ruden, ziem visi s mjs tums, nekdu rotjumu. Pilsta nerada priekstatu, ka ir svtku pilsta, nerada optimistisku iespaidu, t ir noplukusi. Gribi dzvo, negribi nedzvo, nav tdas auras, pilsta neaicina. Katr iel melnie caurumi. Ja ar izremontta, paej divus sous tlk un skas k geto... Absolta izofrnija. Alise Tfentle patnjo gaumju sajaukumu, kas pastv Rg saista ar zinmu nenobrieduma pazmi: Tda izradans rakstura nenobrieduma pazme, nopirku to lielo manu un tad... t pa pusei slviski, ne eiropeiski. Izrdanos k Rgu raksturojou faktoru uztvrui ar te dzvojoie rzemnieki. Taiss Klaubergs: Tiek bvti tikai prestia objekti, pie tam Rgas centr, nekas netiek bvts rpus t. Tdejdi tiek ietekmta ar telpisk Rgas izpratne. TELPISK RG: RDZINIEKU MENTL KARTE Mrti Sirmais: sts rdzinieks ir tds, kas dzvo Rg jau ilgku laiku un nezina, kur ir Purvciems, nezina neko, ir strdgs cilvks, dzvo sav dzvokl un dara savas lietas. Es pazstu diezgan daudz tdu, kas no vienas trajektorijas uz otru, tdu, kas jau divs paaudzs te dzvo. Iet uz darbu, nk mjs un skats televizoru. Katrs rdzinieks nenoliedzami ir ierobeots kd noteikt trajektorij, tomr bez darba un mjm pastv ar citi pieturas punkti viu mentlaj Rgas kart. Krievu un latvieu telpisks zmes

atiras. Krievi saistb ar Rgu min mlestbas tiltiu, Bolderju un jru, pat Jrmalu. Gandrz visi intervtie run par parkiem un centra (ar Vecrgas, bet retk) arhitektru (jgendstilu). Krasta Lido vairkkrt tiek mints k pozitvs piemrs, tomr nevis t telpisk risinjuma d, bet td, ka aizpilda tukumu rdzinieku vlm pc vietas, kur var pavadt laiku ar imeni. Vairkkrt piemints ar Centrltirgus un bailes, ka tas vartu aizvrties. Gan fokusa grups, gan intervijs tika mints, ka Rg nav kur aiziet ar brniem un vispr nav vietu, kur vienkri pastaigties. Rga k ostas pilsta prsvar tiek saistta ar Daugavu, nevis jru, prsvar netiek saskatta ostas komercil kapacitte, ja t atrodas Rgas centr un tiek ieteikts to prcelt tuvk jrai. K atzmes telpiskaj kart tiek pieminti ar lielveikali un iepirkans tajos. Svargs faktors daudzu rdzinieku mentlaj priekstat par Rgu ir vlmei pc dabas, lai btu zaks un trks, parki btu sakrtotki, satiksme regultka. Lielk daa informantu Rgas centru vlas saglabt autentisku, t.i., negrib taj redzt tdas kas k Hansabanka, kaut ar princip vairkiem aptaujtajiem pret debesskrpjiem iebildumu nav. CITAS PILSTAS UN RGA K ldzgas pilstas tika mintas Londona (krievu un latvieu fokusa grup), jo pai Canary Wharf London, ar Stokholma, Kopenhgena, Brmene, Prga, Via, Tallina, Budapeta, Buenosairesa (Toms Cakuls): Izklaussies mazliet dvaini, bet man Rga asocijas ar Buenosairesu [Argentnas galvaspilsta], kas ar ir oti skaista un kam ir stipra vietj identitte, un kas ir mazliet atstatus no prjs rietumu pasaules. Cits pilsts nacionlajam raksturam nav tik lielas nozmes. Tiem latvieu draugiem, ar ko es kop pavadju laiku, bija vietja kultras gaume, piemram, vii deva priekroku latvieu nevis citu valstu kultrai. Lielk tiesa radoo ekspertu gribtu, lai Rga ldzintos Berlnei vai ar pati sev. Krievvalodgi gandrz viennozmgi atbildja, ka idel vartu bt ldzga pati sev, bet vartu ldzinties ar Oslo un Prgai (tai daai vecpilst ar kalnu un bazncu). Tas, ka Rga vartu mainties un palikt multikulturlka, tika uztverts ar neticbu (ko tad tie turki te dars?), k ar ne pai pozitvi, jo tika saistts ar prmaim Rgas vid. T Maksims (36): Man negribas, lai Rga btu ldzga Londonai, Dublinai. Kaut gan es pats esmu atbraucjs, es eit dzvoju 20 gadus, neatiros no latvieiem ne ar das krsu, ne ar domm, ne ar ko. Es atbalstu o kultru, latvieu tautas obrd esoos likumus, tradcijas, bet ja atbrauks kds cits bulgrs, rumnis, turks vi uzreiz uzspieds savu kultru. Negribtos, lai Rga, Latvija pazustu rietumu pasaules tendencs. Ja imigrantu skaits bs 10 000, tad pc desmit gadiem sanks 100 000. Tas nozme imigrantu pus. IDEL RGA: RGA-MUZEJS PRET RGA-SVTKI UN RGA-BIZNESA CENTRS Runjot par idelo Rgu, pastv spriedze starp divm koncepcijm: pirm vartu tikt raksturota k tra, zaa pilsta-muzejs, otr k burbuojoa un kustga pilstasvtki vai pilsta-biznesa centrs. Sergejs (42) negrib, lai Rga augtu: Tai ir jpaliek savs robeas. T var paplainties tikai uz jauno guamrajonu rina. Pilsta-muzejs nozm ne tikai jau esoos muzejus, bet jaunu muzeju veidoanos, tdu k industrils muzejs, kas bzjas uz vecm rpncm, piemram, Russo-Balt, kas raoja pirmos padomju automobius. Taj pa laik Sergejs ar vltos, lai Rga tiktu virzta k atptas un izlaides pilsta-svtki. Konstantns (21): Rga biznesa centrs, kur pa centr nav pussabrukuu ku, lai btu k za mauri bez netriem plankumiem. Tiek uzsvrts, ka ikdien Rga nav svtki. Cilvki iels ir drmi, ne tdi k Eiropas dienvidu pilsts, kur visi savstarpji komunic un visu laiku kaut kas notiek. Rgas laika apstki un tums ziemas tiek biei mintas par vienu no lielkajiem riem Rgas attstbai

par priecgu pilstu. Alla Petropavlovska apraksta idelo situciju: Rgas svtki cilvki iziet iels, visi kop, svtku sajta, visi priecjas. Ar Jaungad vairk iet iels. Kad jti, ka simtiem, tkstoiem cilvku jtas k tu, baigi fori. NKOTNES RGA UN RDZINIEKI Tlku nkotni modelt gan fokusa grups, gan intervijs nebija viegli. Nkotnes projekcijas prsvar saistjs ar pareizj mediju vid pastvoajiem priekstatiem par Rgas stvokli slikto satiksmi, brnudrzu un brnu izklaides vietu trkumu utt. K viens no ekonomisks aktivittes pamatakmeiem tika minti tristi un Rga k tristu pilsta, bet ko tristiem rdt, nav sti skaidrs (izemot jgendstilu un muzejus). Daudzi no aptaujtajiem uzskata, ka Rga pc desmit, divdesmit gadiem daudz nebs mainjusies, un ar viu dzv nekas daudz nemainsies. Tie, kam ir brni, savus nkotnes lmumus, saista ar brnu izvli (k, piemram, Maksima (36) gadjum, kur brauks prom no Latvijas, ja t bs labk via meitai). Aptaujtie rzemnieki uzskata, ka rzemnieku bs vairk un saista to ar Eiropas Savienbu. Pters Folkins: Pc desmit, divdesmit gadiem tdu cilvku k ms bs vairk. Priek viena miljona pilstas Rg ir par maz dadbas. ES d bs vairk cilvku, bet dzves kvalittes zi Rga vl nebs sasniegusi to lmeni, kas ir Vcij. Alla Petropavlovska ar vlas redzt vairk dadbas: Es gribtu, lai Rga ldzins ujorkai. T ir otr vieta pc Rgas, kur jtos k mjs. Pat nezinu, kpc cilvki melni, balti, bm acm, katram ir sava vieta, tas ir tik fori. Tas parda kaut kdu cerbu ka tas iespjams. Tomr baidos, ka vartu skties tda ksenofobija, ja Latvij iebrauktu atirgi cilvki. Latvieiem un krieviem btu iemesls apvienoties. Ja tuvk perspektv neredzu neko labu, tad ilgtermi nekur neliksies, jo ES turpins pastvt, un tres pasaules valsts dzve neuzlabosies un cilvki no tm brauks prom. Taiss Klaubergs nkotnes rzemnieku izvli par labu Rgai pamato ar ar zinmm Latvijas priekrocbm, saldzinjum ar citm ES valstm: Es domju, ka Latvij noteikti ir jaukk nek Somij. Laiks ir labks, un darba tirgus ir tr paradze, priek vciea vismaz. Es nekad vl nebiju dzvojis valst, kur nav bezdarba. Vi norda ar uz tendenci, ka ES valstu pilsoi prvcas uz Latviju, jo viu dzvesbiedri ir latviei: Mums ir bijis pris vcieu, kas pieteikuies darb, jo ir precjuies ar latvieiem. Latviei grib atgriezties, jo t saikne ir oti stipra. T k jau tagad Latvij rzemniekiem ir vieglk komunict ar jaunkiem cilvkiem, tad aptaujtie Rgas rzemnieki uzskata, ka pc desmit, piecpadsmit gadiem tas bs vl vieglk. Notiks prmaias ar rdzinieku prioritts. Mrti Sirmais paredz, ka drzum notiks preja rdzinieku patrniecbas ieras no kvantittes, prestia pirkanu un masu produkcijas uz kvalitti: Kdus divus trs gadus briest prmaias. Ir izaugusi jauna paaudze. Manai paaudzei dzimst brni. Man un tev ir mjs veas mana un dators, un mums viss ir, ms skam domt, ko ms dam. Mums sk pardties pirms veselbas problmas, vecums tds. Tagad sk cilvki domt, ko vii d. Pirms tam viss bija uzpsts. Kds uztaisa savu dizainu, noprk pavru par ltu naudu, kas mor to, kas paniekam patk. Tagad cilvki sk kat pravas, nevis panieks. Ja cilvks tr naudu, kas ir vairk par piecti vai desmitnieku, vi sk kat pravas, un tas ir labi. obrd cilvkam jau ir svargi nevis telpa un dizains fokuss ir uz dienu. Vairs nav jiet nozmties. Kvalitte pri kvantittei un prestia objektiem tika vairkkrt uzsvrta ar Andrejsalas sakar, jo tur aptaujtie redzja nevis prestia kas vai masu produkciju, bet gan kvalitatvam dzves stilam piemrotus piedvjumus.

RGA UN R. FLORIDAS RADO IRA Nkotnes rdzinieki, pai radoajs fokusa grups un intervijs, tika aprakstti ar k virtulie pilstnieki, kas, iespjams, nemaz nedzvo Rg, bet gan sta e-pastus no mjas cit Latvijas viet vai rzems, vai ar strd no parka vai kafejncas Rg. di mobili, virtuli ir Riarda Floridas (Richard Florida) radoo profesiju prstvji2. Florida uzstj, ka ie radoo profesiju prstvji ir pamat ekonomikas augupejai daudzs pasaules pilsts un ka viu dzves vietas izvli nosaka aktvs, alternatvs kultras patri pilst, kur vii dzvo. Ar Rg is apstklis nav maznozmgs, k apliecina viens no krievu valodas fokusa grupas dalbniekiem: Ja Rg nodarbojas ar grmatu lasanu, to var dart ar citur. Tau es esmu urbanizts cilvks un vlos dzvot Rg. Akciju tirgum ar vartu sekot jebkur, bet dzvesveida un satikans iespju d izvltos Rgu. Runjot par kultras patriu, Rg ir samr plas dadu notikumu piedvjums. Mrti Sirmais priecjas par plaukstoo pankroka vidi, ervins Dss, savukrt, par dadbu: Priek mazas pilstas ir pietiekami dads kultras piedvjums: indieu itras splmanis, Fado dziedtja. Rga ir mazk homogna, nek es biju gaidjis. Tomr Latvij obrd trkst paplaintas kultras izpratnes. Prsvar ar mkslu tiek saprastas tradicionlas vrtbas, augst mksla, kamr prjais tiek skatts un uztverts subkultras lmen (pankroks, Andrejsala utt.). Alise Tfentle par dadajm mkslas interpretcijm: Man liekas, ka Latvij eksist divas atsevias pasaules, divu veidu mkslas izpratne. Tradicionls vrtbas mkslas galerija izstda stu mkslu, nk skattji, prk. Otra Berlnes tipa alternatv pasaule. Andrejsala ir t otr. sts mkslas pasaule Rg un Latvij var bt elitra un ldzgi citm sabiedriskm struktrm ir diezgan noslgta iencjiem. Alise Tfentle to raksturo di: Noteikts loks, nosacta cilvku grupa, kam piemt noteikta vara vai ietekme, kuras viedoklis veido to, kas ir stais mkslinieks vai nestais. Prese, televzija lielos apjomos ietekm sabiedrisko domu. Rgas siltuma sajta. Ldz ar to alternatvs subkultras nereti ir tas veids, k nonkt visprj kultras vid ar savu produktu, nelauoties aizslgtajs sts mkslas durvs.

R. Florida sadala rados profesijas super-radoajs kodola profesijs, ko veido profesijas saistb ar IT

(datoru) un matemtiku, arhitektra un inenieru profesijas, humanitrs, fizisks un socils zintnes, izgltba, apmcba, bibliotkas, mksla, dizains, izklaide, sports un mediju profesija, un radoajos profesionos, kas ir menederi, biznesa un finansu operciju profesiju prstvji, juristi, Veselbas praktii un tehnolog, vairumtirgotji un tirgoans menederi. Florida, R., The Rise of the Creative Class, Basic Books, New Work, 2002, 328